Teksti: Ech 36:23-27; Apd 2:1-18; Jņ 14:23-31a

„Es jums piešķiršu jaunu sirdi un jaunu garu; Es izņemšu no jūsu krūtīm akmens sirdi un ielikšu jums miesas sirdi.”

(Ech. 36:26)

Kārlis R. Zikmanis, Valmieras Sv. Sīmaņa un Rubenes draudzes virsmācītājs

Šodien pēc sprediķa mūsu acu priekšā notiks kaut kas vienreizējs. Tas, kas notiks, ir neatkārtojami un brīnišķīgi. Tas var notikt tikai vienu reizi mūžā, un faktiski tas ir brīnums. Es runāju par kristībām. Līdzīgi kā mēs visi varam piedzimt no mātes miesām tikai vienu reizi, mēs varam piedzimt no augšienes kristības ūdenī vienu reizi mūžā. Kristības ir neatkārtojamas un brīnišķīgas, jo tajās Dievs dod to, ko Viņš ir solījis, proti, jaunu sirdi un jaunu garu. Dievs dod mums pavisam jaunu dzīvi, pavisam jaunu identitāti kā Dieva bērniem, kas var sadzīvot mierā ar Viņu, pavisam jaunas iespējas satikties ar Viņu un saņemt palīdzību no Viņa. Līdzīgi kā daži uzskata dzemdības par brīnumu, tas, kas notiks šeit arī ir brīnums.

Bet kāpēc es runāju par kristībām Svētā Gara svētkos? Šodien -Vasarsvētkos vai Pentakostā – piecdesmit dienas pēc Lieldienām, mēs svinam to, kā Dievs bija devis savu Svēto Garu savai Baznīcai. Kāds tam sakars ar kristībām? Jo kristībās Dievs arī sola dot tiem, kas tic un top kristīti, savu Garu.

Līdzīgi kā dzīve nebeidzas ar zīdaiņa piedzimšanu, bet turpinās, kamēr zīdainis aug un mācās, attīstīdamies par mazuli, tad kāpēcīti, tad bērnu, pusaudzi, un beidzot par pieaugušo, mūsu ticības dzīve arī nebeidzas ar kristībām (un ar iesvētībām arī nē). Vecāki dod saviem bērniem palīdzību attīstīties, tāpat kā Dievs mums dod daudz iespēju un līdzekļus, lai attīstītos. Ko mēs darām ar mūsu ticības dzīvi un kā mēs attīstāmies, ir atkarīgs no mums.

Cilvēkam tiek uzdāvināta pilnīgi jauna mašīna. Viss spīd un laistās. Riepas ir smukas melnas. Dzinējs ir tīrs un strādā kā pulkstenis.  Kad iedarbina mašīnu, uzreiz motors piestartē un klusi dūc.  Viss ir perfektā kārtībā.  Bet kas notiktu, ja, piemēram, jaunais īpašnieks nekad neielietu benzīnu?  Cik ilgi mašīna varētu strādāt bez degvielas?  Kas notiktu, ja mašīna nekad netiktu vesta uz servisu, vai netiktu veikta apskate?  Cik ilgi motors varētu klusi dūkt bez eļļas?  Cik ilgi mašīna būs perfektā kārtībā?

Līdzīgi kā cilvēkam vajag uzturu, kā mašīnai vajag degvielu, jebkuram kristietim (gan tikko kristītam, gan nobriedušam kristietim) ir vajadzīgs garīgs uzturs.  Dievs dod mums šo uzturu daudz un dažādos veidos.  Ja latvietis nevar sevi uzskatīt par paēdušu bez kartupeļiem, tad Bībeles lasīšana varētu būt tas, kas vislabāk piepilda garīgo izsalkumu.  Bet tā kā kartupeļi nav vienīgais, ar ko var pildīt savu vēderu, kristietim arī ir daudz ko ēst no garīgās sfēras: lūgšanas (gan privātās, gan kopīgās), kristīgi pasākumi, kristīgā literatūra, garīgās disciplīnas – kā gavēšana u.c.

Un, ja Bībeles lasīšana ir līdzīga kartupeļiem uzturā, tad dievkalpojumi būtu tas pats, kas gaļa.  Pirms desmit gadiem man bija paziņa, kura bija veģetāriete.  Kādā restorānā Rīgā viņa prasīja, vai viņiem ir kas ēdams bez gaļas, uz ko pārsteigti atbildēja oficiants: „Bez gaļas? Kas tā par dzīvi?”  Man nav nekas pret veģetāriešiem, tas varbūt ir veselīgs dzīves stils, ja viņi ēd visas nepieciešamās uzturvielas.  Bet ir grūti iedomāties veselu kristieti, kas neapmeklē dievkalpojumus, jo tajos Dievs dod pašu svarīgāko garīgo uzturvielu – Svēto Vakarēdienu.  Svētajā Vakarēdienā Dievs nāk pie mums un pat mūsos – maizē un vīnā, lai pabarotu mūs fiziski un vēl vairāk – garīgi.

Mana mašīnā nesen kaut kas grabēja (tas „kaut kas” bija izpūtējs, bet tas nav svarīgi šajā stāstā).  Es aizvedu mašīnu uz servisu, un tur bija profesionāļi, kuri varēja man palīdzēt.  Tagad mašīna vairs negrab.  Dievs ir devis arī mums tehniskās apkopes centrus (mēs tos saucam par draudzēm), un tur ir cilvēki, kuri var mums palīdzēt (mēs tos saucam par garīdzniekiem).  Grēksūdze (gan kopīgā, kā ir darīts dievkalpojumos, gan privātā pie mācītāja „zem četrām acīm”) ir līdzīga mašīnas apkopei, kas attīra mūs no liekā, lai mēs varam iet tālāk.

Visu šo veic Svētais Gars, kas mīt mūsos pēc kristībām.  Svētais Gars dod mums jaunu dzīvi Kristū.

Katram no mums kristībās ir dota šī jaunā dzīve Kristū.  Katram no mums kristībās ir dota šī jaunā mašīna.  Vai mēs brauksim pa Dieva noteiktajiem gludajiem ceļiem un saudzēsim to, ko mums dots, vai dragāsim pa neceļiem, kur bedres salauž amortizāciju un dubļi to novārta, tas ir mūsu ziņā.  Bet ziniet šo, Dievs ir labs mehāniķis, un var salabot jebko.  Tātad neatstājiet Viņa palīdzību novārtā.

Šis piedāvājums ir vēl spēkā.  Dievs arī šodien aicina cilvēkus nākt pie Viņa, lai saņemtu jaunu dzīvi Kristū caur Svēto Garu.  Dievs nav beidzis veikt brīnumus, vai tas ir piedāvājot jaunu dzīvi kristībās šodien, vai tas ir atjaunojot dzīvi, ko Viņš ir devis kristībās, kuras ir notikušas pirms daudziem gadiem.  Dievs ir tas pats šodien, vakar un mūžīgi.  Viņš nav manījies.

Kristības.  Jauna dzīve.  Jā, nāc Svētais Gars un apgaismo mūsu sirdis.  Āmen.

Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.  Āmen.