Kāda sieviete ieradās pie rabīna un jautāja: “Rabīn, es nesaprotu, kā tas tā ir: nabadzīgie ir draudzīgi un cenšas palīdzēt, kur vien iespējams, bet bagātie citus cilvēkus bieži pat nepamana. Vai tā naudas vaina?”

Rabīns sacīja: “Pieej pie loga un pasaki, ko tu redzi!”

“Es redzu sievieti ar bērnu. Automašīnas.”

“Labi. Un tagad pieej pie spoguļa un pastāsti, ko tu tagad redzi!”

“Ko gan citu es tur ieraudzīšu, ja ne pati sevi,” sacīja sieviete.

Un rabīns atbildēja: “Skaties! Logs ir izgatavots no stikla, vai ne? Arī spogulis ir no stikla. Taču tiklīdz tam otrā pusē ir nedaudz sudraba, cilvēks tajā redz vairs tikai sevi vien.”