Top ierosinājumi LELB Satversmei

2011 gada 21. augustā / Autors: Milda Klampe

Kategorija: Viedokļi Drukāt >

„Mēs esam Dieva darba biedri” (1kor 3,9)

Rīgas iecirkņa konventa dalībnieki 18. jūlijā varēja iepazīties ar pārskatu par pašreizējās LELB Satversmes konceptu un struktūru, ko sniedza mācītājs Krists Kalniņš un juriste, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldības pārraudzības departamenta direktore Kristīne Jaunzeme. „Lai ieraudzītu stiprās un vājās puses 2007. gada Satversmē, nācās iepazīties ar iepriekšējām – 1928. un 1996.g. – Satversmēm. Pēc 1928. gada Satversmes, galvenā lēmējinstitūcija ir Sinode, bīskaps kā pirmais starp līdzīgiem, pārējiem garīdzniekiem izšķiras par Virsvaldes lēmumu izskatīšanu Sinodē (nevis tos atceļ), ievērojot koleģialitātes principu; iecirkņu valdes pārstāv iecirkni kā juridisku personu ar lemšanas tiesībām; draudzes kā LELB mazākās vienības veido kopīgo LELB vienību; pārvaldes aparāts kalpo draudzēm,” akcentēja K. Jaunzeme.

2007. gada Satversmē, pēc juristes atzinuma, ir sarežģīti formulēta pārvaldes organizācija – Bīskapu kolēģija ir kā Sakramentu, mācības un liturģijas jautājumu pārvaldītāja, bet nav deleģēta pārvaldīt saimniecības jautājumus; LELB galvenā lēmējinstitūcija vairs nav Sinode, kurā pārstāvētas visas LELB amatpersonas un draudzes, bet Bīskapu kolēģija. Lēmumu pieņemšanas process tādējādi Sinodē tiek sarežģīts. Kā lēmējvaras institūcijām lielāka nozīme būtu jāpiešķir diecēžu un iecirkņu sapulcēm, un Sinodei un Bīskapu kolēģijai jākļūst par galvenajiem lēmumu apspriešanas forumiem; Virsvalde, kurai ir izpildvaras funkcijas, ir jābūt atbildīgai lēmējvaras priekšā, konstatē K. Jaunzeme, tā tas ir pēc 1928. gada Satversmes, bet, pēc 2007. gada Satversmes, izpildvara (Virsvalde, Kapituls, Virsvaldes prezidijs) atbild tikai savā priekšā. Tādēļ atklāts ir jautājums: kādi vēlamies būt nākotnē? Kādu pārvaldes struktūru veidot? Kādus pārvaldes principus ieviest savā baznīcā?

Garīdznieku diskusijās tad arī tika spriests par šiem jautājumiem. Tā kā konventā bija klāt arī arhibīskaps Jānis Vanags, tad varēja gan izrunāt, gan noskaidrot jautājumus par 2007. gada Satversmes izveidošanas procesu un lēmumiem, piemēram, par trīs struktūrvienību (Virsvaldes, Kapitula, Virsvaldes prezidija) nepieciešamību – galvenais pamatojums tam – visiem sinodāļiem ir grūti sapulcēties kopā bieži, tika lemts, ka daudzus jautājumus var izstrādāt mazajās struktūrvienībās, piemēram, Kapitulā kā prāvestu institūcijā Virsvaldes darbā, jo viņi ikdienā pārredz un pārzina draudžu reālo darbu un stāvokli. Tikai laika gaitā noskaidrojas, vai vienību darbs nedublējas un vai katrai ir skaidri savi mērķi un uzdevumi.

Patlaban aktuāli un Satversmē iestrādājami ir jautājumi, atzina J. Vanags, par skaidrāku Virsvaldes darbinieku darbu principu ieviešanu un saimnieciskā sektora nošķiršanu no garīgā darba sektora, kā arī baznīcas pārvaldes modeļa (hierarhiska vai sinodāli episkopāla) un Bīskapu kolēģijas atbildības un pilnvaru robežu definēšana.

Tika izvirzīti arī jautājumi par doktrīnu izveidi garīdznieku teologu līmenī (māc. A. Bite, L. Rozentāls), par garīdznieku atalgojuma principiem bibliski un pēc tradīcijas (L. Rozentāls, A. Bite, J. Zariņš), par „mazās” Sinodes nepieciešamību, kas strādātu elastīgāk, ātrāk, jautājumus lemtu diecēzēs uz vietas (J. Zariņš); par LELB pamatvienību – diecēzi vai draudzi (A. Bite); par LELB modeļa izvēli – pēc luteriskās vācu baznīcas vai zviedru baznīcas principa (A. Bite). Jautājumu spektrs plašs un sazarots!

Lai Sinodes darbs būtu pēc iespējas raitāks un auglīgāks, šie jautājumi, ierosinājumi, kas tiks izvirzīti apspriešanai Sinodē, ir jāizdiskutē iecirkņu sapulcēs, konventos, draudžu padomēs. Tātad uz Sinodi sinodāļiem jāierodas jau ar izdarītu mājasdarbu, lai lemjamie jautājumi kā jaunatklājumi neatklājas tikai tur. Tādēļ novēlēsim Rīgas iecirkņa garīdznieku darba grupai, kas strādā pie ierosinājumiem Satversmē, Dieva gudrību un vadību, kā arī līdzdalīt tos pārējo iecirkņu garīdzniekiem. Lai apustuļa Pāvila iedrošinājuma vārdos korintiešiem arī mēs saklausām tās vadlīnijas, kurās varam vienoties un būt kopā: „.. brāļi, esiet līksmi, topiet pilnīgi, iepriecinājieties savā starpā, esiet vienprātīgi, turiet mieru; tad mīlestības un miera Dievs būs ar jums.” (2kor 13,11)

Milda Klampe, evaņģēliste

Ieteikt šo rakstu: draugiem.lv facebook twitter

Pievienot komentāru