Laikā, kad pati daba veido visneiedomājamākos akvareļus un starp mākoņu vāliem atskan mazliet skumīgas gājputnu klaigas, bīskaps Pāvils Brūvers kopā ar vizitācijas komisiju – prāvestu Oskaru Laugali un arhitekti Helēnu Dekanti devās uz pašu pierobežu, lai tiktos ar Auces cilvēkiem, Vecauces draudzi un mācītāju Valdi Bercu.

Kopsummā ceturtā vizitācija šajā gadā, kas notika no 7. līdz 9. oktobrim, bija ieplānota līdzīgi iepriekšējām, pirmajā dienā tiekoties ar Auces novada vadības un dažādu iestāžu pārstāvjiem. Patīkami pārsteidza saruna ar Auces novada domes priekšsēdētāju Gintu Kaminski, kurš iepazīstināja gan ar Auces vēsturi, gan pilsētiņas perspektīvām. Par spīti tam, ka daudzas Auces ģimenes izbraukušas uz ārzemēm, nepilni 4 tūkstoši aucēniešu dzīvo savu ikdienas dzīvi. Pašvaldības vadītājs, kuram ir augstākā muzikālā un juridiskā izglītība uzsvēra, ka pašvaldība cenšas Aucē attīstīt kultūras dzīvi, organizējot dažādus pasākumus. Auces novadā ir palikušas divas skolas – Auces un Bēnes vidusskolas, mazās pagastu skolas ir slēgtas, un bērni no apkārtnes ar busiņiem tiek vesti uz Auci un atpakaļ. Diemžēl laukos jaunu cilvēku palicis maz. Toties katrā pagastā darbojas amatieru teātris, Aucē darbojas mūzikas skola. Lai gan ap 1960. gadiem Auce bijis arī rajona centrs, tajā nekad neesot bijusi nedz Ļeņina iela, nedz piemineklis padomju tautas pirmajam vadonim. Aucē atrodas Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) mācību saimniecība „Vecauce”, kura nodarbojas ar zinātnisko pētniecību un kuras pārziņā ir ap 1000 ha kādreizējās muižas zemes. Viesojoties kādreiz Mēdemu dzimtai piederošajā Vecauces pilī, kurā pašreiz daļēji izvietotas LLU mācību telpas, bet daļēji pils tiek izmantota dažādu saviesīgu pasākumu rīkošanai, uzkāpām pils tornī, no kura var redzēt Lietuvu. Auce ir pierobežas pilsēta, un pašvaldība dara visu, lai savestu labā kārtībā ceļus, kas nodrošinātu labu tranzīta satiksmi starp Latviju un Lietuvu.

Auces vidusskolas, kurā mācās ap 600 skolēnu, direktore Indra Špela pastāstīja, ka paralēli katrai pamatskolas klasei skolā ir licencētas speciālās izglītības programmas, kurās bērni atvieglotā veidā apgūst pamatskolas programmu. Šeit tiek arī piedāvātas neklātienes studijas pieaugušajiem. Skolas direktore uzskata, ka Latvijā tiek izskoloti un uz ārzemēm aizbrauc labākie cilvēki. Runājot par studijām, visvairāk absolventu – 9, izvēlējušies studēt veselības aprūpi. Mācītājs V. Bercs katru gadu skolā svētī skolniekus jaunajā mācību gadā. Skolotāja Daina Krūzmane pagājušajā mācību gadā mācīja ticības mācību 20 pusaudžiem.

Ar pašiem mazākajiem aucēniešiem tikāmies bērnu dārzā „Mazulis”, kas ir draudzes pašvaldības apsaimniekots draudzes īpašums. Mazie šķita nedaudz samulsuši un tikai pēc komisijas aiziešanas audzinātājām sāka uzdot dažādus jautājumus.

Pārsteidzošu kalpošanu, sirdsatdevi un mīlestību piedzīvojām bērnu – invalīdu biedrībā „Māriņa”, kuru vada Māra Hincenberga un ar kuru ikdienā cieši sadarbojas mācītājs V. Bercs. Neskatoties uz invaliditāti, no Māras staro mīlestība. Viņa kopā ar Regīnu Bulvāni un Viju Mužicu rūpējas par bērniem ar īpašām vajadzībām, kuri slimo ar sirds slimībām, astmu, ir bērni ar redzes, dzirdes un mugurkaula problēmas, audzējiem. Bērni nāk uz biedrības telpām, kā arī guļošie bērni tiek apmeklēti mājās. Bet tā ir tikai daļa no biedrības kalpošanas. Māra rūpējas par visu Auces iedzīvotāju vajadzībām, ar humanitārās palīdzības sūtījumu palīdzību sagādājot lietas, kuras nereti citādi nav iespējams sagādāt.

Bēnes kapelā vizitācijas komisiju pacietīgi gaidīja daļa Bēnes vidusskolas 4. klases skolēnu, kuri sniedza dziedošu priekšnesumu un kuri savukārt uzzināja, kāpēc baznīcā vajadzīgs bīskapa amats. Bēnes kapela ierīkota, pateicoties mācītāja iniciatīvai un ieguldītajam darbam.

Otrajā dienā, tiekoties ar draudzes padomi Vecauces baznīcā, vizitācijas komisija iepazinās ar draudzes darbu – dievkalpojumu norisi, draudzes locekļu skaitu, kazuālijām, iesvētes mācību, Bībeles stundām, draudzes locekļu ikdienas garīgo aprūpi, draudzes saimnieciskajiem jautājumiem, svētdienas skolas un diakonijas darbu, sadarbību ar citām draudzēm, kā arī iepazinās ar dievnama stāvokli. Mācītājs V. Bercs pats savām rokām baznīcā paveicis daudzus remonta darbus. Draudze ir priecīga un pateicīga Dievam, ka mācītājs pēc negadījuma un ilga slimnīcā pavadītā laika ir atgriezies kalpošanā.

Pēc sarunas Aucē apmeklējām Priedulas baznīcu un tikāmies ar draudzes priekšnieci Rasmu Burkāni. Priedulas baznīcai SIA „Pastorāts” ar „Kurzemes Apvienoto fondu” atbalstu tikko uzlicis jaunu jumtu, kas ir ilgu gadu lolojums, pastāstīja R. Burkāne.

Ne no valdībām vai varām, bet patiesībā tik daudz ir atkarīgs no mums pašiem tajā vietā, kur mēs katrs atrodamies. Vai tā ir pašvaldība, bērnu dārzs, skola vai draudze, bet ikvienā vietā ir iespēja kalpot ar savu sirdi un darbu. Un Aucē to dara daudzi.

Līga Bitmane, autores foto