Kas to būtu domājis, ka ”Svētdienas Rīta” 2010. gada maija lasītāju brauciens pa Lutera pēdām pusotra gada laikā izvērtīsies par sadraudzības kustību un ”Svētdienas Rīta” lasītāji – dažādu draudžu piederīgie un arī cilvēki, kas nepieder nevienai draudzei, bet ir atvērti kristietībai un kristiešiem, tik labprāt apciemos viens otru dažādās Latvijas malās! Un pat dosies ārpus valsts robežām, šogad otrajā braucienā pa Lutera pēdām un apciemojot ticības brāļus un māsas Vācijā, Čehijā, Polijā, Lietuvā un Pēterburgā (Krievijā). Priecājos, ka tā varam kalpot mūsu luteriskās baznīcas vienotībai. To, ka esam kļuvuši viens otram tuvi un mīļi, apliecināja arī 18. septembrī veiktais garais ceļš, kas līdz Ventspilij pagāja tik ātri kā nekad. Un garlaicīgi nebija ne mirkli, jo interesanti stāstījumi un liecības mijās cita ar citu. Varējām uzzināt, kā Doma draudzē nonākuši kurdu bēgļi – kristieši, par jaunumiem Pāvila un Rīgas Jāņa draudzē, par Gregoriānikas un Nirzas nometnēm un vēl, un vēl. Kāda māsa no Slokas draudze nāca ”pa taisno” no 11. Saeimas balsu skaitīšanas komisijas sēdes, kas beidzās tikai rīta pusē… Jaunumi un ziņas no dažādām Latvijas draudzēm saplūst vienuviet – tā, kā jau tas avīzē pienākas. Un aizlūdzam mēs viens par otra sāpēm, grūtībām un vajadzībām – tā, kā jau tas draudzē pienākas. Mūsu ir kļuvis tik daudz, ka ar vienu autobusu nepietiek – baušķenieki brauca ar savu busiņu, kurzemnieki – ar savu transportu…

Ventspilī iebraucam vēl agrā rīta stundā, lai varētu piedalīties dievkalpojumā Nikolaja baznīcā. Ventspilnieki ir čakli dievkalpojuma apmeklētāji. Priecājāmies arī par kora dziedājumu. Lai gan dienas gaitā vairākas reizes dzirdam par ventspilnieku atturīgumu emociju izpausmē, dievkalpojumā sirdi silda sirsnīgie miera sveicieni, ko no Vakarēdiena saņemšanas nākošie sniedz tiem, kas vēl gaida savu kārtu. Pēc dievkalpojuma mācītājs Valters Ozoliņš mums pastāsta par baznīcas vēsturi un draudzes aktivitātēm, bet tikmēr baznīcas dārzā uztapis brīnišķīgs mielasta galds, netrūkst ne kurzemnieku sklandu raušu, ne garšīgu kliņģeru. Ventspilnieki mūs uzņem godam. Paldies draudzes māsām Dainai Otīlijai Kopeikai un Astrai Austrai Saharovai, kas sagatavojušas mūsu apciemojumu! Mums – redakcijas darbiniekiem un mūsu ceļojuma organizatorei Līgai Pommerei tiek arī gardie ventspilnieču konservi un ievārījumi. Savukārt no lasošajiem ceļotājiem Ventspils draudzei tiek kalts svečturis un Dubultu draudzes māsas Māras Lediņas visu vasaru rūpīgi lolotais rozā kastaņkoka stāds, kas atrasts mūsu kopīgajā ceļojumā pa Lutera pēdām kādā Meisenes dievnama dārzā. Savukārt ventspilnieku baznīcas skaistais dārzs glabā vērtīgu ideju – viens dārza stūris atvēlēts puķu dobei, kurā tad aug dažādi ziedi, kas vēlāk tiek lietoti altāra un dievnama dekorēšanai.

Kad esam viesojušies baznīcā, gida uzdevumu pārņem dakteris Gundars Kuklis, mūsu ceļa biedrs no Lutera brauciena. Viņš ir labs stāstītājs. Vērtīgākais mūsu ceļojumos ir tas, ka gidu lomās parasti iejūtas kāds no vietējiem ļaudīm. Jo nav jau tik svarīgi gadskaitļi, bet gan tas, kā cilvēkiem „dzīvojas” šajā vietā un šajā laikā. Aplūkojam gan Ventspils tirgus laukumu un noklausāmies zvanu spēli, priecājamies par skaistajām ziedu skulptūrām un mākslinieku izdomu, veidojot govju skulptūras. Izmetam līkumu pa Piejūras dabas parku un aplūkojam skaistās strūklakas pie Ventspils augstskolas un Pārventas modernās bibliotēkas. Ventspils pilsēta strādā pie tūristu piesaistes. Te ir jauki bērnu rotaļu laukumi, atpūtas parki un bezmaksas stāvvietas, kas arī nospēlējušas savu lomu pie tā, ka šovasar Ventspils bijusi iemīļota lietuviešu tūristu apmeklējuma vieta. Pirms tuvojas vakars un laiks mājupceļam vēl varam izbraukt ar kuģīti „Jēkabs” līdz Ventas ietekai jūrā un aplūkot Ventspils muzeja ekspozīcijas Livonijas ordeņa pilī.

Mājupceļā uz Rīgu tapa plāns nākošajai tikšanās reizei. Šoreiz ”Svētdienas Rīta ”lasītāji ir aicināti viesoties Rīgā – piedaloties Virsvaldes atvērto durvju dienās Reformācijas dienas priekšvakarā 29. oktobrī, sākot no plkst. 10.00 un pēc tam doties ciemos pie draugiem Jāņa un Doma draudzēs. Tad nu šoreiz – uz tikšanos Rīgā!

Ingrīda Briede, autores un Evijas Lediņas foto