Reiz skolas bērni devās izbraukumā. Tā bija skaista un krāsaina rudens ekskursija uz Mežaparku Rīgā. Bērni apmeklēja Zooloģisko dārzu. Tur atgadījās ļoti komisks notikums. Kādam pērtiķim atnesa ēst, bet viņš to ēdienu nevarēja dabūt. Nabaga pērtiķis bija tik nobijies un savtīgs, ka visus ēdienus savāca sev. Visās četrās rokās (jo kājās pērtiķiem arī ir plaukstas) viņš turēja apelsīnus, banānus un burkānus, bet uz galvas uzlika kāpostus. Viņš bija tik aizņemts ar to, lai ēdienu paturētu un nosargātu no citiem, ka pats nekādi nevarēja paēst.

Ja svaigā gaisā sagribas ēst, ir labi, ja līdzi ir paņemtas maizītes vai nauda, – jāsaka paldies gādīgajiem vecākiem par to. Ceļojumos brāļiem un māsām jāmācās dalīties. Kāds skolēns izteicās, ka viņš gan nerīkotos kā tas alkatīgais pērtiķis! Bet kā ir ar mums īstenībā? Vai bieži nav kārdinājums visu sev un pa kluso? Kādi draugi mēs esam? Vai dalāmies? Labākais draugs taču ir tas, kurš rīkojas taisnīgi un ar citiem dalās. Tāds bija arī Jēzus, kas tuksnesī paēdināja 5000 cilvēku. Viņš dalīja maizi un zivis, un sanāca īsts lauka mielasts. Filips un citi mācekļi Jēzum palīdzēja. Tāpēc Filipa simbols baznīcas vēsturē ir krusts un maizes klaipi. Filips bija noderīgs Jēzum, rēķinot naudu, pie maizēm un zivīm, un varbūt pie citiem ēdieniem.

Bet kā tu vari būt noderīgs Jēzum draudzē, skolā vai mājās? Vai tavā simbolā arī būs maize, ko dalīsi citiem? Bet varbūt krēsls, ko tu pienes vecmāmiņai vai Dziesmu grāmata, ko tu padod vectēvam? Tas viss ir dienišķā maize – viss, kas vajadzīgs – arī draugi un vecāki, un mājas un skolas.

Jēzus mums vienmēr var palīdzēt – Viņa klātbūtne mūs stiprina un atspirdzina. Viņš dod grēku piedošanu un mūžīgo dzīvību. Jēzus vārdi, darbi – Viņa dzīve ir dota mums par mierinājumu bēdās un iepriecinājumu asarās. Ja esam izslāpuši pēc mīlestības – Jēzus ir Dieva dāvināta mīlestība, ka neviens, kas tic Viņam, vairs neiet bojā pazušanā.

Jēzus toreiz sacīja: „ES ESMU dzīvības maize. Jūsu tēvi ir ēduši mannu tuksnesī, bet ir nomiruši. Maize, kas no debesīm nāk, ir tāda, ka tas, kas no viņas ēd, nemirst. Es esmu dzīvā maize, kas nākusi no debesīm. Kas ēdīs no šīs maizes, tas dzīvos mūžīgi. Un maize, ko Es došu, ir Mana miesa, kas dota par pasaules dzīvību.” (Jāņa 6:48-51)

Nupat, aizgājušos Pļaujas svētkos, baznīcā pateicāmies par šī gada ražu, tas ir Dieva svētības un mūsu darba auglis. Taču daudzi ir vīlušies un bēdīgi, jo paša vai citu grēku un ļauno darbu dēļ augļi daudziem nav izdevušies, un ir trūkums kabatā, izsalkums vēderā un rūgtums sirdī. Tāpēc šajos laikos ir labi, ja, kā kādreiz, varam sanest kopā ēdienus un apģērbu un izdalīt, kā kuram vajag. Jēzus klātbūtne atver sirdis arī savstarpējai palīdzībai.

Bet tas viss nāk no svētajiem Jēzus vārdiem, kas māca mūs mīlēt, un kuriem ir spēks piedot, dziedināt un uzcelt mirušos. To visu mēs satiekam baznīcā Dievvārdu lasījumos un sprediķī, to visu saņemam Svētajā Vakarēdienā un par to pateicamies lūgšanās un dziesmās.

Jēzus mūs mīl. Viņš grib mums būt tuvu un ienākt mūsos ar savu mieru un piedošanu. Svētais Vakarēdiens citā vārdā saucas – euharistija jeb pateicība. Pateicība Dievam par viņa Dāvanu – upuri, par mīlestību un mūžīgo dzīvību.

Lūgsim!

Visuvarenais mūžīgais Dievs – Tēvs, Dēls un Svētais Gars – visu cilvēku bērnu Radītāj, Glābēj un Svētītāj, Tu esi bijis Savu ļaužu cerība kopš pasaules sākuma. Tu vadīji pie rokas Savu tautu Israēlu, Tu sargāji tos no visiem ienaidniekiem; Tu vadīji un sargāji tos tuksnesī; Tu biji debesu maize izsalkušajiem un klints, kas izverd ūdens strāvas izslāpušajiem. Vadi un izglāb arī mūs!

Tu esi pie mums ik dienas līdz pasaules galam. Kur Tavu Vārdu māca, kur Tavus svētos sakramentus izdala. Tur Tu pats esi klāt. Esi, Kungs, mūsu vidū, pats sevi kā dzīvības maizi dalīdams, mūs kā zarus pie sevis – īstenā vīna koka – uzturēdams, savu miesu un asinis Svētajā Sakramentā dalīdams.

Uzturi savu Draudzi visā pasaulē, drošini ikvienu, kas tevi piesauc; Un dāvā savu dievišķo gudrību. Nāc pie visiem kas bēdās un ciešanās, slimībās un pārbaudījumos, postā un trūkumā; nāc un stiprini, un svētī mūs visus un piepildi mūsu sirdis ar prieku un pateicību! Amen!

Ivars Jēkabsons, mācītājs