Kas ir vajadzīgs, lai būtu īsti Ziemsvētki? Parasti Ziemsvētki atnāk ar piparkūku smaržām, dažādiem ēdieniem, svecīšu gaismu, eglītēm un dāvanām. Tomēr tas viss ir svētku ārējais ietērps, līdzīgi kā krāšņs dāvanas iepakojums, kas slēpj sevī kaut ko daudz, daudz vērtīgāku. Ja arī senos laikos Ziemsvētki atbrauca ar rakstītām kamanām, daudziem ciemiņiem un visādām izdarībām, tomēr tas viss nedrīkstēja traucēt galvenajam svētku saturam. Un ar to mācīja apieties ļoti bijīgi un uzmanīgi. Tautas dziesma saka: „Klusat veci, klusat jauni, Dievs ienāca istabā.”

Man šķiet, lai īsti Ziemsvētki ienāktu istabā, ir vispirms jāmācās klusēt un ieklausīties, ko tie saka. Tas palīdz atsaiņot Ziemsvētku patieso dāvanu un tuvoties tās saturam. Tāpēc dažādas dziesmas un dzejoļi Ziemsvētkos cenšas mums kaut ko pateikt priekšā. Diemžēl ne viss, ko skaita pie eglītes, ir vērā ņemams. Bieži tie ir tikai joki par apdegušiem pīrāgiem. Tāpat arī tie dzejolīši, kas stāsta par ziemu un sniegu, tikai sajauc pēdas. Tāpēc ir jāieklausās Dieva vārdos, kas rakstīti Bībelē. Jo Ziemsvētkos mēs nesvinam eglītes, svecītes, piparkūkas un dāvanas, bet Kristus piedzimšanu, kas ir Dieva dāvana mums visiem. Mēs aizdedzam svecītes šajos svētkos nevis tāpēc, ka ir jauki un gaiši, bet tāpēc ka pasaulē valda grēks un tumsa. Svecīšu gaisma mums atgādina par Jēzu, kurš sacīja: „Es, gaisma, esmu nācis pasaulē, lai neviens, kas Man tic, nepaliktu tumsībā.” (Jņ 12:46)

Jēzus daudzu cilvēku dzīves padarīja gaišas. Aklajam ubagam Bartimejam atdeva redzi. Bet vientuļajam muitniekam Caķejam, kurš uzkāpa kokā, lai redzētu Jēzu, Viņš piedeva grēkus un iedvesmoja visu nozagto atdot. Izsalkušos tuksnesī Viņš paēdināja, nobijušos mācekļus jūrā izglāba, bet mirušo Jaira meitiņu Jēzus atdeva dzīvu. Tie nav tikai skaisti vārdi, simboli un pasakas, bet vēsture, ko mācekļi aprakstījuši Bībelē… Pat, ja Jūdass Jēzu nodeva, Pēteris Viņu aizliedza un visi citi Viņu pameta, vēl pie krusta mirstot, Jēzus deva cerību uz debesu valstību kādam notiesātajam un aizlūdza, lai Dievs piedod arī pāri darītājiem, kas viņu piesita krustā. Pat pēc savas nāves, augšāmcelšanās un uzkāpšanas Debesīs, Jēzus kā gaisma no debesīm atspīdēja Saulam, kurš nežēlīgi vajāja draudzi, un padarīja viņu par savu apustuli Pāvilu, kurš aiznesa Kristus gaismu pagānu tautām: „Jo reiz jūs bijāt tumsa, bet tagad esat gaisma savā Kungā! Dzīvojiet kā gaismas bērni.” (Ef 5:8)

Jēzus saka arī mums: „Ticiet gaismai, kamēr jums ir gaisma, ka jūs topat par gaismas bērniem!” (Jņ 12:36) „Staigājiet, kamēr jums ir gaisma, lai tumsība jūs neapņem.” (Jņ 12:35)

Vai tagad esam tuvāk Ziemsvētku saturam? Vai vēlamies īstus Ziemsvētkus? Tad mums jāieklausās Bībeles vēstī, ka Dievs top cilvēks un ienāk mūsu vidū. Tā ir vēsts par Kristus gādātu Gara dāvanu, kas padara mūs spējīgus mīlēt visus, piedod visiem un ar priecīgu sirdi liecināt par Glābēju Jēzu, kā sacīja Marija: „Mana dvēsele slavē To Kungu, un mans gars gavilē par Dievu, manu Pestītāju…” (Lk 1:46-47)

Lai Dievs svētī mūs katru ar īstiem un gaišiem Ziemsvētkiem – Kristus dzimšanas svētkiem!

Ivars Jēkabsons, mācītājs