Par leviatānu* un mandarīniem

2015 gada 11. februārī / Autors: Ieva Pitruka

Kategorija: Apskati Drukāt >

 

 

Starp šīgada ASV Kinoakadēmijas balvai “Oskars” nominētajām piecām filmām kategorijā “Labākā ārzemju filma” ir iekļautas arī divas kinofilmas, kuras tapušas mūsu kaimiņzemēs – Igaunijā producētā filma “Mandarīni” (pirmo tik augstus panākumus sasniegušo darbu valsts vēsturē veidojis gruzīnu režisors Zaza Urušadze) un Krievijā saasinātu politisku pretsparu ieguvusī jau labi pazīstamā, starptautiski augstu novērtētā režisora Andreja Zvjaginceva “Leviatāns” (tikko saņēmusi ASV Zelta Globusa balvu).

Kaut arī filmu sižeti, darbības vietas un režisoru mākslinieciskais paņēmiens šajās filmās ir atšķirīgi, globāli domājot, tās veido ciešu tandēmu, pārstāvot divus radikāli pretējus polus kristīgās morāles un cilvēka ciešanu tēmas risinājuma izpratnē. Jau pašu darbu nosaukumi precīzi signalizē par to filozofisko mērogu – “Leviatāns” piesaka globālu biblisku tēmu, bet “Mandarīni” asociējas ar kaut ko ierastu, mierīgu, ikdienišķi vērtīgu. Auksts un silts, liels un mazs, biedējošs un draudzīgs – gluži kā kādā bērnu spēlītē iespējams piemeklēt šo abu augsti profesionālo un saturiski nozīmīgo filmu kontrastus.

Andreja Zvjaginceva kino vēstījums no filmas uz filmu iegūst aizvien lielāku dziļumu, un Krievijas varas pārstāvju aklais niknums pret šo jaudīgo mākslas darbu apliecina, kāds spēks ir talantīga un spilgta mākslinieka rokās. Lai cik smieklīgi būtu, sižets aizgūts nevis no Krievijas kriminālhronikas, bet no kāda notikuma ASV, kur vietējās izpildvaras aizvainots fermeris sadumpojies un nopostījis mājas ar buldozeru. “Leviatāna” daudzslāņainā darbība notiek tālā Murmanskas apgabala ciematiņā, kur apkārtējā neskartā daba iedveš bijību un sajūsmu, bet radības kronis cilvēks grimis zemāk par zemu. Vietējās pašvaldības vadītājs (kā filmas gaitā noskaidrojas – par savu nesodāmību pārliecināts bandīts un slepkava) iekārojis zemi, uz kuras atrodas automehāniķa Nikolaja (nesen uz Kanādu emigrējušais Aleksejs Serebrjakovs) ilgi būvētais ģimenes nams. Korumpētie tiesneši un citi izpildvaras pārstāvji ciniski apstādina aizvainotā vīrieša cīņu par savām tiesībām, neko nespēj iesākt arī no pašas Maskavas atbraukušais armijas biedrs jurists. Neizpratnes pilna bezcerība un morāls gļēvums kā lēna inde iesūcas arī galvenā varoņa, viņa sievas un drauga likteņos. Režisors stāsta, ka filmas filozofiskajā līmenī risinājis Bībeles stāstu par Ījaba ciešanām, bet, atainojot sacelšanās sakāvi filmas reālistiskajā slānī, ietekmējies no Heinriha fon Kleista klasiskā stāsta “Matiass Kolhāss”. Skaudrākā apsūdzība savas valsts pašreizējai situācijai ir pareizticīgās Baznīcas pārstāvju rīcība, kas alkatīgos un varaskāros neliešus attaisno un pat zināmā mērā iedvesmo ļauniem darbiem.

“Mandarīnu” darbība norisinās 90. gadu sākumā Gruzijā, laikā, kad tur plosījās gruzīnu-abhāzu karš. No filmas uzzinām, ka Abhāzijas teritorijā jau kopš 19. gadsimta eksistējuši igauņu ciemati, – karam sākoties, ļaudis atgriezušies dzimtenē, palikuši vien kaimiņi Ivo (Lembits Ulfsaks) un Markuss, kam pirms aizbraukšanas jāsteidz novākt bagātīgā mandarīnu raža. Vēstures rats samaļ mierīgo dzīvi, atskan šāvieni, un tā ziemeļnieciski nosvērtā Ivo mājā nokļūst divi ievainoti nesamierināmi ienaidnieki  – jauns gruzīns un pieredzējis čečenu kareivis-algotnis. Vienkāršais, aizkustinošais stāsts par visbriesmīgākajos apstākļos iespējamo cilvēcību mūsdienu nedrošās pasaules realitātē sasilda sirdi un atgādina, ka ar Dieva palīgu cilvēks spēj uzvarēt arī pašu ļaunāko ienaidnieku – savas paša bailes, egoismu un varaskāri. Dīvaini – “Leviatānā” gandrīz visi varoņi izdzīvo, bet filmas kopskaņa ir nāvi nesošas bezcerības etalons. Igauņu filmā vairāku varoņu nāve, kaut netaisna un sāpīga, iegulst cilvēkam nolemtās dzīves ritējuma loģiskajā pavedienā un atstāj lielu gaišumu. Uzvar tas, kurš spēj sevī saglabāt ticību un cilvēcību.

* Leviatāns – jūras nezvērs ar daudzām galvām, ļaunuma simbols (sk., piemēram, Ps 74:14).

Ieteikt šo rakstu: draugiem.lv facebook twitter

LASI VĒL

Filma kā kliedziens 

Jānis Vanags

Uguns rati (Chariots of Fire) 

Ivars Kupcis

Eklēri purvā 

Gatis Lidums

Luterāņu stundas Ziemassvētku filmu... 

Anita Uzulniece

Salas straumē 

Jānis Vanags