“Jēzus uzrunā tieši mani!”

2016 gada 10. martā / Autors: Ligita Ābolniece

Kategorija: Intervijas / Raksti Drukāt >

 

 

 

Ruta Silapētere ir Daugavpils M. Lutera draudzes padomes locekle, diakonijas darba vadītāja, ilggadēja altārkopšanas un altārgreznošanas darbu veicēja, pēc profesijas sociālā darbiniece, lektore un visu, ko spēj, cenšas darīt pēc savas sirdsapziņas, kā tika mācīta ģimenē.

Kad lūdzu Rutai atbildēt uz dažiem jautājumiem, viņa atsūtīja emocionāli uzrakstītu eseju par savām attiecībām ar Dievu. “Attiecības ir ļoti dažāds un vienmēr mainīgs, tātad dzīvs process, kurā iesaistītas ir vismaz divas puses. Šis stāsts ir par manām attiecībām ar Dievu.

Esmu dzimusi Daugavpilī Antona un Zentas Vaivodu ģimenē kā trešais bērns. Manā dzīvē Dieva žēlsirdība ir kā elpa, kā asinsrite, bez kā nevaru dzīvot. Un plūdums kā sula vīnogulāja zarā. Ja zars to varētu apturēt un uzkrāt, tas mirtu. Es pati saņemu Tēva mīlestību un dodu tālāk. Tā nav manis radīta, tā iet caur mani visā, ko daru.

Prāvesta Jāņa Bērziņa uzrunāta, 1990. gada 18. novembrī, saņemot Kristību sakramentu un iesvētoties, ienācu Daugavpils M. Lutera evaņģēliski luteriskajā draudzē, kur arī līdz šim kalpoju gan draudzes diakonijā, gan altārkopšanā, gan lūgšanu grupā. Kopš tā laika savā Dieva iepazīšanas ceļā esmu satikusi daudzus sirdsgudrus garīgos vadītājus. Mācītājs Linards Rozentāls mudināja mani iesaistīties altārkopšanas un greznošanas mācībās pie profesora Roberta Feldmaņa. Esmu priecīga par to, ka tālajos deviņdesmitajos, kad bērni vēl bija pavisam mazi, piekritu šim aicinājumam, un tagad varu izmantot savu radošumu, lai uzrunātu cilvēkus simbolu, krāsu un ziedu valodā. Turpinu iedvesmot gan savas draudzes altārkopšanas grupas dalībniekus, gan cilvēkus citās draudzēs, kur tieku aicināta dalīties savā pieredzē, mācīt biblisko pamatojumu un praktiskos paņēmienus ziedu kompozīciju veidošanā. 2005. gadā Ogres amatniecības skolas pasniedzēji izgatavoja Daugavpils baznīcas jauno altāri, kanceli un kristāmtrauka pamatni. Mācītāja Aivara Guseva aicināta, izšuvu altārpārsegus visās liturģiskajās krāsās Dieva godam un savai mīļajai draudzei par prieku. Esmu pateicīga par talantiem, ko Dievs man dāvinājis.

Laikā, kad nevarēja runāt par Dievu atklāti, mani vecāki no dzimtām, kurās bija dažādas konfesijas, nodeva man galveno vērtību sistēmu. Mammas atbilde uz manu bērna jautājumu, kas ir Dievs, bija: “Nedari otram to, ko negribi, lai dara tev!” Visa pamatu pamats manai turpmākajai dzīvei, bet nebūt ne viegli īstenojams ikdienā.

Dzīves procesā mainās gan rimti periodi, gan spilgti piedzīvojumi, gan nežēlīgi un bezcerīgi momenti, kas dažkārt ilgst gadiem. Man bija tikai trīspadsmit gadu, kad bija nomiruši visi mani vecvecāki, tad tētis. Un vēl pēc pāris mēnešiem traģiski aizgāja bojā mans mīļais vecākais brālis… “Jūsu nams jums ir atstāts izpostīts.” (Lk 13:35) Bailes, dusmas, tukšums un bezcerība… Tā dzīvoju vairākus gadus, to neizrādot, jo nevēlējos sāpināt savu māmiņu, vienīgo tuvo cilvēku, kas vēl bija palicis. Tomēr pat tādā brīdī Dievs spēja iesēt manā sirdī mīlestību. Izveidoju ģimeni ar mīļoto vīrieti, sagaidīju meitu Santu un dēlu Edgaru. Vēl pēc pieciem gadiem iepazinos arī ar Jēzu un Viņa beznosacījumu mīlestību.

Dievs piedāvā iespējas un atstāj brīvu izvēli izmantot tās vai ne. Apzinos, ka manī ir intereses un degsmes dāvana, tāpēc spēju atvērties daudzām jaunām un nezināmām lietām. Pirms trim gadiem, nonākusi Elijas namā pie mācītāja Jura Rubeņa, sākujaunu prakses un attiecību veidu – būt Dieva klātesamībā klusuma meditācijās, mācīties apturēt savu domu steigu, palikt mierā un vienatnē ar Tēvu. Mācītājs Hanss Jensons ir mans garīgais vadītājs ignāciskajās rekolekcijās, kurās ar meditāciju saprot Svēto Rakstu īpaša veida lasīšanu un apceri. “Tavs vārds ir gaismeklis manām kājām un gaisma manām takām!” (Ps 119:105) Spilgtākais meditācijas piedzīvojums ir par to, cik ļoti svarīgs man ir fakts, ka Jēzus uzrunā tieši mani. Turpinu izglītoties, jo tas ir interesanti un bagātina, tomēr personiskā pieredze ir vissvarīgākais, kas maina cilvēku. Maina arī mani! Vēl arvien mācos mīlēt vispirms sevi, lai patiesi mīlētu cilvēkus.

Lai man dāvinātais būtu dzīvs, cenšos tajā dalīties ar cilvēkiem, ko satieku savā ceļā: stāstu par piedzīvoto, izjusto, par atbildētām lūgšanām, iedvesmoju un iedrošinu pamēģināt pašiem. Dieva vadībā darbojos dažādās jomās, tomēr nevaru sevi sadalīt – diakone, sociālā darbiniece, sociālā pedagoģe, augstskolas pasniedzēja, projektu koordinatore, kolēģe, draudzes locekle, māsīca, māmiņa diviem pieaugušiem skaistiem bērniem. Kā sociālā darbiniece esmu strādājusi ar ieslodzītajiem, invalīdiem, ģimenēm, kuras ir grūtībās. Viņiem un arī mums visiem ir vajadzīga cieņa un mīlestība, kas apgaismo dziļāko cilvēcisko būtību. Augstskolā sociālā darba studentiem vadu nodarbību kursus “Cietuma sociālais darbs” un “Paliatīvā aprūpe”, kur visspilgtāk izpaužas palīdzība garīgajā dimensijā. Vēl man ir brīnišķīga komanda biedrībā kristīgai paaudžu kopībai “Tilts”, kurā realizējam dažādus projektus, apmācību kursus un kopīgas ģimeņu aktivitātes. Priecē tas, ko dažkārt atklāj bērni par vecākiem un vecāki par saviem bērniem, jo beidzot ir laiks būt kopā un satikt citam citu. Pašai ļoti patīk vadīt nodarbības programmās “Bērnu emocionālā audzināšana” un “Mērķa uzstādīšana un sasniegšana”.

Īsākā un konkrētākā lūgšana manā dzīvē “Dievs, sargā manu māju!” bija, kad sākās ugunsgrēks saimniecības ēkās. Nodega visas saimniecības ēkas, bet māja palika neskarta. Ļoti skaidra atbilde! Attiecības turpinās…”

Draudzes mācītājs Andis Lenšs Rutu raksturo kā ļoti aktīvu, redzamu, izdarīgu draudzes locekli, kura spēj daudz uzņemties un arī paveikt. Biedrības kristīgai paaudžu kopībai “Tilts” vadītāja Inita Zarkeviča par savu kolēģi saka: “Rutā apvienojas divas pretējas lietas – ārkārtīgi lietas darbaspējas, radošums, mērķtiecība, kategoriskums, augstas prasības pret sevi un citiem ar ļoti mīlošu sirdi. ” Viņai padodas bērnu emocionālās audzināšanas grupu vadīšana, par nodarbībām esmu dzirdējusi ļoti labas atsauksmes no audžuvecākiem.”

Ieteikt šo rakstu: draugiem.lv facebook twitter

Autori

Admin Admin Agrita Drēska
Aleksandrs Bite Alfs Helmuts Trepšs
Alnis Auziņš Anda Līce
Andra Konovaļčika Andris Upenieks
Anita Uzulniece Arnis Šablovskis
Arta Ciša Asnate Dzene
Bils Haibels Dace Cīrule
Dace Ezera Dace Salmane
Daiga Upeniece Darjus Petkuns
Diāna Siliņa Dītrihs Bonhēfers
Dzintra Geka Edgars Gertners
Einārs Alpe Elga Zosima
Elīna Lāce Evija Puķe-Jansone
Georgs Maiznieks Gints Polis
Gunita Āre Guntars Prānis
Guntis Kalme Ieva Muktupāvela
Ieva Pitruka Ieva Samauska
Igors Rautmanis Ilmārs Rubenis
Ilze Barkus Ilze Vitāle
Ilze Gailīte Ina Grasmane
Ina Poļevska Indulis Paičs
Inese Knipše Inese Segliņa
Inese Šteinerte Inga Reča
Ingeborga Ansone Ingrīda Briede
Ingrīda Lisenkova Ivars Jēkabsons
Ivars Kalviņš Ivars Kupcis
Iveta Kalme Iveta Gaile
Ivo Pavlovičs Jānis Diekonts
Jānis Gabrāns Jānis Rožkalns
Jānis Vanags Džons Ortbergs
Juris Morics Juris Rubenis
Juris Uļģis Juris Zariņš
Kaspars Ozoliņš Kaspars Upītis
Kaspars Eglītis Kintija Bulava
Kristīna Soloha Lauma Tereščuka
Laura Andersone Laura Ceļmale
Laura Turlaja Lelde Kupce
Līga Āboltiņa Līga Bitmane
Līga Liepiņa Līga Strikmane
Ligita Ābolniece Ligita Ābolniece
Ligita Ābolniece Lilija Tenhāgena
Linards Rozentāls Linda Kilevica
Māra Evardsone Māra Jensone
Mārcis Zeiferts Marika Zelča- Čerāne
Miervaldis Vanags Milda Klampe
Monika Sproģe Oļegs Sirotkins
Pāvils Brūvers Pēteris Eisāns
Raimonds Mežiņš Reinhards Slencka
Reinis Kulbergs Rita Brūvere
Rita Otomere Sandra Gintere
Santa Cileviča Stella Liepiņa
Uģis Brūklene Valda Grīnvalde-Šakurova
Vera Veronika Rozīte Viesturs Pirro
Vilis Kolms Vilnis Cīrulis
Voldemārs Lauciņš Zane Leja