Katoļu un luterāņu tikšanās Lundā – laikmeta notikums

2016 gada 10. novembrī / Autors: Inga Reča

Kategorija: Baznīcā / Latvijā / Pasaulē / Raksti / Ziņas Drukāt >

Vēsturiskajā notikumā Lundas (Zviedrija) katedrālē šā gada Ticības atjaunošanas dienā, 31. oktobrī, kurā satikās pāvests Francisks un Pasaules Luterāņu federācijas prezidents Munibs Junans, bija klāt arī LELB Liepājas diecēzes bīskaps Hanss Martins Jensons. Lūdzām viņu komentēt, par ko liecina abu baznīcu galvu 31. oktobrī parakstītā deklarācija un vai šis akts ko mainīs katoļu un luterāņu savstarpējās attiecībās pasaulē un Latvijā?

 

Hanss Martins Jensons: “Šī dokumenta parakstīšana liecina par garu sarunu procesu starp Romas katoļu baznīcu un Pasaules Luterāņu federāciju. Darba gaitā abas ir nonākušas pie dažām citām kopīgām deklarācijām, un pēdējā ir rezultāts no visa un ieskicē kopīgo pieeju reformācijas piecsimt gadu atcerei.

Latvijā pārsvarā jau pastāv labas attiecības starp Romas katoļu un evaņģēliski luterisko konfesiju. Šis dokuments var kļūt par vienu no iemesliem iet dziļāk savstarpējās attiecībās, tas dod kopīgu rāmi un izejas punktus.

Piedaloties šajā notikumā, no vienas puses, bija īpaši būt klāt līdz šim nebijušā, vēsturiskā notikumā – ar skatījumu gan uz aizvadītajiem 499 gadiem, gan uz to, kur esam pašlaik un kā gribam iet uz priekšu savstarpējās attiecībās un kopīgajās darbībās. Šajā sakarā jāpiemin arī otra vienošanas starp abu pušu organizācijām, kas darbojas ar humāno palīdzību, kurā ietilpst apņemšanās sadarboties vairāk.

Tomēr, no otra puses, situācija nav tik vienkārša, īpaši domājot par to, ka luterāņi pasaulē ir ļoti dažādi un pat Pasaules Luterāņu federācija nepārstāv visus luterāņus. Es domāju, ka daudz tālāk par šo plašo vienošanos netiks, ka griesti ir sasniegti. Turpretim zem šī jumta (parakstītās deklarācijas) ir dota telpa, lai tuvinātos atsevišķi un lokāli.

Reformācijas 499. atceres pasākumu Lundā apmeklēja arī Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs.

 

Kāpēc, jūsuprāt, pāvestam bija būtiski piedalīties reformācijas atceres gadadienā?

Kristus ir skaidri izteicis gribu, lai mācekļi būtu vienoti, bet aizvadītajos piecos gadsimtos, faktiski līdz Vatikāna II koncilam, tomēr tika uzsvērtas atšķirības. Pārāk liela vērība tika pievērsta kritikai, meklēts tas, kas šķir, nevis tas, kas vieno konfesijas. Katra puse stādīja otru no negatīva redzes punkta, sevišķi pirmajā laika posmā, kariķējot otru, parādot pārspīlētā veidā. Ir pienācis laiks izlīgumam, atzīt, ja mēs – gan vieni, gan otri – esam Kristus mācekļi, beidzot jānāk pie prāta un jāsāk skatīties, ko varam darīt šodien un nākotnē labā, jo pagātni izlabot nevaram. Pagātne nav jāpārtaisa vai jāpārraksta, bet uz pagātni jāpalūkojas un jāsāk runāt citādāk.

Pāvestam bija jābrauc, jo brāļiem luterāņiem tas ir svarīgs notikums. Ja gribam dzīvot viņiem līdzās, ja gribam meklēt vienotību, tad mums ir jānovērtē reformācija, lai arī tas bija sāpīgs notikums, kas izmainīja pasaules vēsturi. Skandināvijas katoļu bīskapu konference pirms tikšanās pat izdeva speciālu dokumentu, kur uzsvēra, ka nekādā gadījumā nevaram runāt par reformācijas svinēšanu, jo šķelšanos nevar svinēt. Drīzāk, kā viņi angliski norāda, tā ir commemoration jeb atzīmēšana, pieminēšana.

Pastāstiet nedaudz par pasākuma gaitu!

Reformācijas atceres pasākumam var iedalīt divas pakāpes, bet katoļiem pat trīs, jo pēdējā dienā, lai arī iepriekš netika plānota, notika pāvesta Franciska svinēta Svētā Mise.

Pirmā pakāpe bija Lundas katedrālē, kur piedalījās pāvests, Pasaules Luterāņu federācijas prezidents bīskaps Munibs Junans, Zviedrijas karalis ar sievu, pasaules pārstāvji. Šajā daļā varam runāt par izlīguma un liturģisko momentu. Pasākums sākās ar pateicību par reformācijas pozitīvajiem augļiem, grēku nožēlu par visu negatīvo, kas nācis no abām pusēm, kam sekoja Dieva Vārda liturģija un miera sveiciens. Šī pasākuma daļa bija vērsta uz savstarpējo iekšējo attiecību kārtošanu Dieva priekšā. Varētu teikt, ka abas puses spēra soļus viena otrai pretī.

Noslēgumā tika parakstīta katoļu un luterāņu kopīga deklarācija, kas balstās uz atziņām, kas pirms trim gadiem ietvertas katoļu un luterāņu kopīgi izstrādātajā dokumentā “No konflikta līdz komūnijai”. Pie tā ilgi strādājusi gan Pontifikālā kristiešu vienotības veicināšanas padome, gan Pasaules Luterāņu federācija. Tas ir saskaņots teksts, kur katra no pusēm ir panākusi otrai pretī tik tālu, cik tas ir iespējams, apzinoties, ka būtiska ir sadarbība, nevis konkurence un otra noliegšana.

Pēc tam Malmes sporta arēnā reformācijas atcere notika plašākā lokā. Tur galvenais bija kopīgās liecības un kopīgo izaicinājumu elements. Arēnas centrā bija milzīgs krusts, kura malās bija ziedi. Katrā krusta galā bija liecinieki. Izskanēja četras liecības: sieviete no Indijas runāja par klimata pārmaiņu postošo ietekmi; Caritas Colombia pārstāvis dalījās, ka katoļi ar luterāņiem kopā palīdz grūtībās nonākušajiem; sieviete no Dienvidsudānas stāstīja par pilsoņu kara pieredzi; bēgle no Burundi, kas tagad dzīvo Ruandā, dalījās savā pieredzē par izglītības nodrošināšanu bez vecākiem palikušiem bērniem. Pasākuma beigās tika parakstīta sadarbības deklarācija starp Caritas Internationalis un Pasaules Luterāņu diakoniju, kas ir konkrēts solis, kā varam kopīgi stāties pretī problēmām.

Jāsaka, ka šis katoļu un luterāņu attiecībās bija patiesi laikmeta notikums. Pirmo reizi augstākā līmenī reformācijas gadadiena tika atzīmēta nevis konfrontējošā, bet izlīguma aspektā. Tas dod cerību labākai nākotnei.

Noslēgumā vēl gribēju novērst pārpratumu, kas saistīts ar dokumentu “No konflikta uz komūniju”. Daudzi cilvēki bija sapratuši, ka ar vārdu “komūnija” ir domāta Svētā Komūnija, kas tagad katoļiem un luterāņiem būtu viena. Vēlos uzsvērt, ka tā nav. Jā, kopīgs dievgalds ir nākotnes mērķis, bet šoreiz tā ir domāta vienotība. Esam vēl ceļā uz vienotu dievgaldu.

 

Paldies Romas katoļu baznīcas Informācijas centram par informatīvo atbalstu šā materiāla tapšanā!

Ieteikt šo rakstu: draugiem.lv facebook twitter

Autori

Admin Admin Agris Pilsums
Agrita Drēska Aleksandrs Bite
Alfs Helmuts Trepšs Alnis Auziņš
Anda Baraškina Anda Done
Anda Līce Anda Mežiņa
Andra Konovaļčika Andrejs Priedītis
Andris Upenieks Anita Uzulniece
Anitra Vanaga Annija Senakola
Arta Ciša Arta Lāce
Asnate Dzene Baiba Vanaga
Bils Haibels Dace Cīrule
Dace Ezera Dace Salmane
Daiga Upeniece Dainis Pandars
Darjus Petkuns Diāna Siliņa
Dītrihs Bonhēfers Dzintra Geka
Edgars Gertners Edīte Alpe
Einārs Alpe Elga Zosima
Elijs Godiņš Elīna Lāce
Evija Puķe-Jansone Georgs Indulēns
Georgs Maiznieks Gints Graudiņš
Gints Polis Guna Anna Sniedziņa
Gunita Āre Guntars Prānis
Guntis Kalme Ieva Muktupāvela
Ieva Samauska Ilmārs Rubenis
Ilze Barkus Ilze Vitāle
Ilze Gailīte Imants Miezis
Ina Grasmane Ina Poļevska
Ināra Makārova Indulis Paičs
Inese Knipše Inese Segliņa
Inese Šteinerte Inga Reča
Ingeborga Ansone Ingrīda Ārmane
Ingrīda Briede Ingrīda Lisenkova
Ingrīda Mežecka Ivars Jēkabsons
Ivars Kalviņš Ivars Kupcis
Iveta Kalme Iveta Gaile
Ivo Pavlovičs Jānis Diekonts
Jānis Gabrāns Jānis Rožkalns
Jānis Vanags Džons Ortbergs
Jolanta Biseniece Jurģis Klotiņš
Juris Cilnis Juris Morics
Juris Rubenis Juris Uļģis
Juris Zariņš Kaspars Bērziņš
Kaspars Ozoliņš Kaspars Simanovičs
Kaspars Upītis Kaspars Eglītis
Kintija Bulava Kristīna Soloha
Kristīne Liepa Lauma Tereščuka
Laura Andersone Laura Druviete
Laura Turlaja Laura Uzule
Lelde Kupce Līga Āboltiņa
Līga Bitmane Līga Dolace
Līga Liepiņa Līga Strikmane
Ligita Ābolniece Ligita Ābolniece
Ligita Ābolniece Lilija Tenhāgena
Linards Rozentāls Linda Kilevica
Lūcija Salna Maiga Jentgena
Māra Evardsone Māra Jensone
Mārcis Zeiferts Marika Zelča- Čerāne
Māris Prindulis Miervaldis Vanags
Milda Klampe Modra Bērziņa
Monika Sproģe Oļegs Sirotkins
Pāvils Brūvers Pēteris Eisāns
Raimonds Mežiņš Redakcija
Reinhards Slencka Reinis Kulbergs
Rita Brūvere Rita Liepiņa
Rita Otomere Roberts Otomers
Rolands Eimanis Romāns Ganiņš
Rudīte Losāne Sandra Gintere
Sanita Vanaga Santa Cileviča
Sigita Rozentāle Stella Liepiņa
Tālavs Jundzis Uģis Brūklene
Valda Grīnvalde-Šakurova Vera Veronika Rozīte
Viesturs Pirro Vilis Kolms
Vilnis Cīrulis Vita Dreijere
Vita Kalnciema Voldemārs Lauciņš
Zane Leja Zane Sapnova
Zigmārs Atvars Zigmārs Ziemanis