Arī Latvijas Nacionālais mākslas muzejs atzīmē Reformācijas 500 gadi

2017 gada 31. janvārī / Autors: Daiga Upeniece

Kategorija: Baznīcā / Latvijā / Raksti / Ziņas Drukāt >

 

Līdz 12. martam Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA (Doma laukumā 6, Vecrīgā) ir skatāma izstāde “Reformācijai – 500. Rietumeiropas grafika. 15.–20. gadsimts”.  Izstāde ir ieskaņas pasākums apjomīgajai programmai, kuru iecerējušas Latvijas lielākās kultūras vērtību krātuves.

Pieminot Lutera izraisītās Reformācijas kustības sākumu, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM), Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) un Latvijas Universitāte (LU) veido apjomīgu programmu, kurā katra no institūcijām, atbilstoši profilam, rekonstruē savu stāstu par Reformāciju un par laika nogriezni no Reformācijas līdz šodienai, parādot, kā šīs pārmaiņas atspoguļojās sabiedrībā, kultūrā, mākslā, grāmatniecībā, zinātnē.

Izstādes kuratore Daiga Upeniece par izstādi raksta: “2017. gadā pasaulē tiek atzīmēta Reformācijas kustības 500. gadadiena. Lai gan jau no pirmā gadu tūkstoša kristietība apzinās reformu nepieciešamību, ar to saprotot pastāvīgu atgriešanos pie bībeliskā Jeruzalemes pirmdraudzes modeļa, 16. gadsimts līdzšinējo morāli disciplināro reformu vietā aktualizēja ar doktrinālas dabas jautājumu izvirzīšanu. 1517. gada 31. oktobrī Dr. Mārtiņš Luters (Martin Luther, 1483–1546) iezvanīja Reformāciju, pie Vitenbergas pils baznīcas durvīm pienaglojot 95 tēzes, ar kurām krasi vērsās pret indulgenču tirgošanu. Viņš vēlējās iesākt akadēmisku diskusiju par grēku atlaidēm un tobrīd pat nenojauta, ka reliģisko, politisko un sociāli ekonomisko apstākļu iespaidā tai sekos gadsimtiem ilga kristietības sadrumstalošanās dažādās konfesijās.

Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA izstāde caur 15.–20. gadsimta Rietumeiropas grafikas prizmu iepazīstina ar Lutera laiku un sabiedrību, kā arī protestantisma veidiem, to izpausmēm vairākos laikmetos un kultūras telpās. Katru no pieciem gadsimtiem iezīmē kāds sava laika mākslinieks, izceļot raksturīgās sakrālās mākslas tendences attiecīgo valstu kontekstā. Tie ir tikai daži vizualizēti pieturas punkti 500 gadu vēsturē, kas nepretendē uz pilnu notikumu ainu, bet rosina ieraudzīt dažādo gadsimtu atšķirības.

Neapšaubāmi izstādes centrālā persona ir teologs, mācītājs, Vitenbergas Universitātes profesors, baznīcas reformu aizsācējs Mārtiņš Luters. Līdz ar to ekspozīcijas kodolu veido Vācijas māksla. Paralēli grafikas lapas sniedz iespēju ielūkoties norisēs Nīderlandē, Lielbritānijā un Francijā. Izstāde neaprobežojas tikai ar luterisko mantojumu, bet piedāvā atklāt reliģiskās mākslas attīstības virzienus arī anglikāņu un reformātu kopienu veidotajā kultūras telpā, kuru noteica šo konfesiju postulāti un to attieksme pret vizuālās mākslas klātbūtni.

Ekspozīcija sākas ar pirmsreformācijas periodu Vācijā, ko ievada 15. gadsimta vācu mākslinieka Martina Šongauera (Martin Schongauer, 1445–1491) Dievmātes kultam un svēto dzīves ainām veltītie darbi, kas norāda uz atšķirībām tēmu izvēlē pirms un pēc Reformācijas, katoliskajā un luteriskajā tradīcijā. Lutera laiku iezīmē Lūkasa Krānaha Vecākā (Lucas Cranach der Ältere, 1472–1553), Albrehta Dīrera (Albrecht Dürer, 1481–1528), Hansa Holbeina (Hans Holbein der Jüngere, 1497/8–1543), Hansa Burgmaira (Hans Burgkmair the Elder, 1473–1531), Erharda Aldorfera (Erhard Altdorfer, pēc 1480–pēc 1561) un citu lielo pārmaiņu posma mākslinieku darbi, ieskaitot atsevišķas vēl pirms Reformācijas tapušas Albrehta Dīrera ilustrācijas Sebastjāna Branta (Sebastian Brant, 1457/8–1521) “Nelgu kuģa” 1497. gada izdevumam latīņu valodā.

  1. gadsimta kalvinisma tradīcijas atspoguļo Rembranta (Rembrandt Harmenszoon van Rijn, 1606–1669) un Adriana fan Ostades (Adriaen van Ostade, 1610–1685) oforti 18. gadsimts un anglikāņu baznīca tiek prezentēta ar Viljama Hogarta (William Hogarth, 1697–1764) un viņa pārstāvētās skolas mākslas darbiem, kuros dominē satīra un kritisks skatījums. 19. gadsimta vācu romantisma noskaņas jūtamas Gustava Kēniga (Gustav König, 1808–1869) Mārtiņa Lutera dzīves ainās, 19. gadsimta otrās puses franču mākslas aizraušanās ar noslēpumu manifestējas Gistava Dorē (Gustave Doré, 1832–1883) Bībeles ilustrācijās, bet 20. gadsimts – Otto Diksa (Otto Dix, 1891–1969) skarbajā un alegorijām piesātinātajā protestā pret kara šausmām. Izsekojot analogu tēmu traktējuma variācijām dažādās kultūrvidēs, izstāde skatītājam ļauj novērtēt piecu gadsimtu pieredzi un katram pašam sev uzdot jautājumu – kur atrodamies šodien?

Projekts apvieno Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Nacionālās bibliotēkas kolekcijas, kā arī pirmo reizi Latvijā būs skatāms Tomasa Emmerlinga (Thomas Emmerling, Vācija / Rumānija) apjomīgais grafikas krājums, kurā ietilpst jau minētie Martina Šongauera, Gistava Dorē un Otto Diksa darbi. Ekspozīcijas daļa ar darbiem no LNMM (Gotas albums, Holandes Zelta laikmeta māksla) un LNB kolekcijām (Albrehts Dīrers u.c.) prezentē Reinholda Filipa Šillinga (Reinhold Philipp Schilling, LNMM) un Pētera Betgera (Peter Böttger, LNB) dāvinājumus, tādēļ varētu teikt, ka šī izstāde ir trīs lielisku dažādu gadsimtu kolekciju apkopojums. Savukārt zinātniskajā izpētē konsultācijas sniegusi Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāte.”

Lekcijas izstādes “Reformācijai – 500. Rietumeiropas grafika. 15.–20. gadsimts” ietvaros

Izstādes ietvaros Rīgas Birža piedāvā vairākas lekcijas un citus pasākumus gan pieaugušajiem, gan bērniem, gan ģimenēm.

  1. februārī plkst. 16:00 LU medievists Andris Levāns piedāvās lekciju “Ceļojums uz vietām, kuru vairs nav…” – no Romas līdz Rīgai Reformācijas laikā. “Par ko būs šis stāsts? Par cilvēkiem, kuri pirms 500 gadiem par sevi lika runāt Vitenbergā, Romā, Vormsā, Nirnbergā un Rīgā. Vai tās ir aizmirstās, izgaisušās atmiņās zudušās un nogrimušās vietas, kuru vairs nav? Kurp doties, lai tās sameklētu? Cik tāls būs ceļš līdz tām? Prom vai atpakaļ pie sevis? Vai mums nebūs bail no tā, ko sastapsim? (..) Saklausām sen apklusušas balsis un elpu, ēnas atgūst krāsas un smaržas, un pagātnes pasaule un tās tēli – Luters, Melanhtons, Leo X, Maksimiliāns I, Linde un kāds dzejnieks – nostājas mūsu priekšā.”

Tiem, kam interesē literatūra, LU Dr.philol. Māra Grudule 16.februārī plkst. 17.00 piedāvā ieskatu “Reformācijas laikmeta literārajā telpā”. Bet tie, kuri palaida garām iztādes kuratores Daigas Upenieces stāstījumu par izstādes veidošanu, 26.februārī plkst. 15.00 varēs noklausīties mākslas zinātnieces Vitas Birzakas stāstījumu par izstādes tapšanu, Reformācijas mākslu un tās raksturīgākajām iezīmēm.

Pasākumi bērniem un ģimenēm

Visu izstādes laiku būs pieejams bezmaksas ģimenes ceļvedis izstādē “Reformācijai – 500. Rietumeiropas grafika. 15.–20. gadsimts”. Ģimenes ceļvedis radīts kā karte ar dažādiem uzdevumiem, lai vecāki ar bērniem saprotamā un aizraujošā veidā varētu iepazīties ar ekspozīcijas saturu. Izmantojot ceļvedi, muzeja apmeklētāji tuvāk iepazīs Reformācijas laika idejas un mākslu, uzzinās, ko nozīmē termini “Reformācija”, “gravīra” un “askēts”. Īpašā mākslas valoda skatītājiem atklāsies caur vācu grafikas vecmeistara Pētera Fletnera (Peter Flötner, 1485?–1546) 15. gadsimtā radīto kokgriezumu “Sv. Jānis kristī Jēzu Pegnicas upē Nirnbergā”. Mērķauditorija: ģimenes ar bērniem vecumā no 5 gadiem. Ceļvedis pieejams pie Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA biļešu kases.

Bērniem ir domāta arī “Eņģeļu darbnīca”, kas darbosies otrdienās un ceturtdienās līdz 9. martam. Nodarbības sākumā bērni muzeja pedagoga pavadībā izpētīs vizuāli un saturiski interesantākos izstādē “Reformācijai – 500. Rietumeiropas grafika. 15.–20. gadsimts” aplūkojamos eksponātus, gūstot priekšstatu par grafikas tehniku, simbolu un tēlu nozīmi mākslā. Īpaša uzmanība tiks pievērsta sižetiem, kuros atklājas dažādu laikmetu kultūras tradīcijas. Nodarbības otrajā daļā bērni dosies uz muzeja pedagoģiskajām telpām – “Mazo skolu”, kur iepazīs kustīgu papīra eņģeļu izgatavošanas paņēmienus, radot sava eņģeļa tēlu. Mērķauditorija: pirmskolas, sākumskolas, pamatskolas izglītības iestāžu bērnu grupas.

 

Mākslas muzeja Rīgas Birža (Rīgā, Doma laukumā 6) darba laiks: otrdienās, trešdienās, ceturtdienās, sestdienās, svētdienās 10:00–18:00, piektdienās 10:00–20:00. Pirmdienās muzejs slēgts.

 

 

Ieteikt šo rakstu: draugiem.lv facebook twitter

Autori

Admin Admin Agris Pilsums
Agrita Drēska Aleksandrs Bite
Alfs Helmuts Trepšs Alnis Auziņš
Anda Baraškina Anda Done
Anda Līce Anda Mežiņa
Andra Konovaļčika Andrejs Priedītis
Andris Upenieks Anita Uzulniece
Anitra Vanaga Annija Senakola
Arta Ciša Arta Lāce
Asnate Dzene Baiba Vanaga
Bils Haibels Dace Cīrule
Dace Ezera Dace Salmane
Daiga Upeniece Dainis Pandars
Darjus Petkuns Diāna Siliņa
Dītrihs Bonhēfers Dzintra Geka
Edgars Gertners Edīte Alpe
Einārs Alpe Elga Zosima
Elijs Godiņš Elīna Lāce
Evija Puķe-Jansone Georgs Indulēns
Georgs Maiznieks Gints Graudiņš
Gints Polis Guna Anna Sniedziņa
Gunita Āre Guntars Prānis
Guntis Kalme Ieva Muktupāvela
Ieva Samauska Ilmārs Rubenis
Ilze Barkus Ilze Vitāle
Ilze Gailīte Imants Miezis
Ina Grasmane Ina Poļevska
Ināra Makārova Indulis Paičs
Inese Knipše Inese Segliņa
Inese Šteinerte Inga Reča
Ingeborga Ansone Ingrīda Ārmane
Ingrīda Briede Ingrīda Lisenkova
Ingrīda Mežecka Ivars Jēkabsons
Ivars Kalviņš Ivars Kupcis
Iveta Kalme Iveta Gaile
Ivo Pavlovičs Jānis Diekonts
Jānis Gabrāns Jānis Rožkalns
Jānis Vanags Džons Ortbergs
Jolanta Biseniece Jurģis Klotiņš
Juris Cilnis Juris Morics
Juris Rubenis Juris Uļģis
Juris Zariņš Kaspars Bērziņš
Kaspars Ozoliņš Kaspars Simanovičs
Kaspars Upītis Kaspars Eglītis
Kintija Bulava Kristīna Soloha
Kristīne Liepa Lauma Tereščuka
Laura Andersone Laura Druviete
Laura Turlaja Laura Uzule
Lelde Kupce Līga Āboltiņa
Līga Bitmane Līga Dolace
Līga Liepiņa Līga Strikmane
Ligita Ābolniece Ligita Ābolniece
Ligita Ābolniece Lilija Tenhāgena
Linards Rozentāls Linda Kilevica
Lūcija Salna Maiga Jentgena
Māra Evardsone Māra Jensone
Mārcis Zeiferts Marika Zelča- Čerāne
Māris Prindulis Miervaldis Vanags
Milda Klampe Modra Bērziņa
Monika Sproģe Oļegs Sirotkins
Pāvils Brūvers Pēteris Eisāns
Raimonds Mežiņš Redakcija
Reinhards Slencka Reinis Kulbergs
Rita Brūvere Rita Liepiņa
Rita Otomere Roberts Otomers
Rolands Eimanis Romāns Ganiņš
Rudīte Losāne Sandra Gintere
Sanita Vanaga Santa Cileviča
Sigita Rozentāle Stella Liepiņa
Tālavs Jundzis Uģis Brūklene
Valda Grīnvalde-Šakurova Vera Veronika Rozīte
Viesturs Pirro Vilis Kolms
Vilnis Cīrulis Vita Dreijere
Vita Kalnciema Voldemārs Lauciņš
Zane Leja Zane Sapnova
Zigmārs Atvars Zigmārs Ziemanis