19. kinoforums “Un Vārds tapa filma” no 16. līdz 23. aprīlim

2017 gada 21. aprīlī / Autors: Inga Reča

Kategorija: Afiša / Baznīcā / Latvijā / Raksti / Ziņas Drukāt >

 

No 16. līdz 23. aprīlim Happy Art Museum (t/c Galleria Riga 7. stāvā) notiek 19. kinoforums “Un Vārds tapa filma”.

Svētdien, pirmajās Lieldienās, sāksies 19. kinoforums “Un Vārds tapa filma”, kas, tāpat kā iepriekšējos gados, notiks Happy Art Museum t/c Galleria Riga 7. stāvā.  Atklāšana plkst. 14.00 ar Pjera Paolo Pazolini filmu “Mateja evaņģēlijs” (1964). Starp daudzajām filmām par Jēzu šo darbu varētu pieskaitīt pie autentiskākajām Jaunās Derības ekranizācijām. Melnbaltā, askētiskā filma ir skarbs un neatvieglots evaņģēlija lasījums, kura centrā ir no tautas vidus nācis dedzīgs Kristus (īpaši Kalna sprediķī), kurš aicina katru no mums celties, iet iestāties par visnabadzīgāko, apspiesto un pazemoto interesēm. Kā vēlāk kļuva zināms, Pazolini esot Jēzus lomu piedāvājis tolaik jaunajam krievu dzejniekam Jevtušenko, bet, saņēmis padomju iestāžu atteikumu, uzaicinājis uz šo lomu kreisi noskaņotu spāņu studentu, kura tālaika uzskati, naids pret frankismu sasaucās ar Kristus patosu: “Nedomājiet, ka esmu nācis mieru atnest virs zemes: Es neesmu nācis atnest mieru, bet zobenu.” Turklāt Pazolini dziļi personīgi izjusto attieksmi pret Bībeli apliecina fakts, ka Jēzus mātes lomā režisors filmējis pats savu māti. Venēcijas kinofestivāla žūrijas Speciālā un OCIC balva. Kinoforuma programmā jau rādītas divas citas Pazolino filmas – “Kazas siers” (1962, spilgta satīra par pompozo Kristus ciešanu stāstu uzņemšanu un šīs pasaules vareno farizejiskumu) no īsfilmu cikla “RaGoPag” un “Lieli putni, mazi putni”(1965, filma – dzejolis, kurā divi ceļinieki – tēvs (lielisks Toto!) un dēls – diskutē par reliģiju un politiku, tiek pārcelti uz viduslaikiem, kur Asīzes Francisks māca viņiem putnu valodu un liek sludināt mīlestības evaņģēliju).

Šā gada programmā cits Asīzes Franciska iedvesmots kinostāsts – Meistara Roberto Rosselini “Francisks, Dieva spēlmanis” (Francesco, Giullare di Dio, 1950, Fellini scenārijs, sadarbībā ar Tēvu Lisandrini) – sestdien, 22. aprīlī, plkst. 18.00. Tajā izmantoti vienpadsmit no piecdesmit trim “Svētā Franciska ziediņiem” – mazas anekdotes no franciskāņu mūku (atveido Nokeras klostera mūki) dzīves. Filmā piedalās tikai viens profesionāls aktieris – Aldo Fabrici (tirāns Nikolajs). Dokumentālais un naivi poētiskais veids, tik neparasts filmām par svēto dzīvi, tolaik gan sajūsmināja, gan mulsināja. Brāļu vienotības meklēšana un pazemības atrašana, kas apliecina Dieva žēlastības spēku. Filma – brīnums – kā kinematogrāfisks brauciens pie jūras. Tajā paustā māka rast pilnīgu prieku arī nabadzībā, dubļos, kara, slimību un netaisnību vidū, slavējot Dievu un viņa radību, nevainības vieglumā kļuvusi par kinomākslas zelta fondu.

Kartēziešu mūku dzīvi mūsdienās varēsim vērot Filipa Grēninga filmā “Lielais klusums” (Die grosse Stille, 2005) pirmdien, 17. aprīli, plkst. 18.00. Kad režisors pēc sešpadsmit gadu gaidīšanas saņēma atļauju ienākt vienā no lielākajiem kartēziešu klosteriem Francijas Alpos Grand Chartreuse, viņš tur pavadīja deviņus mēnešus kopā ar mūkiem viņu ikdienas dzīvē, lūgšanās, darbos, fiksējot katru niansi ar Super 8 kameru un divus gadus montējot uzņemto materiālu, radīja 164 minūšu garu filmu. Vērīgi ieklausoties šajā eksistenciālajā klusumā, var sadzirdēt, kā čīkst grīdas dēļi, griež šķēres un krīt sniegpārsliņas… Tikai septiņdesmit pieci vārdi atskan filmā (šie mūki runā tikai svētdienās), pāris starptitros atkārtojas Bībeles citāti “Un pēc zemes trīces bija uguns. Bet Tas Kungs nebija ugunī. Bet pēc uguns – lēna balss.” (1Ķēn. 19:12)

Divi kinoforuma vakari tiks veltīti latviešu kino: ceturtdien, 20. aprīlī, plkst. 18.00 būs iespēja noskatīties Viestura Kairiša filmu “Melānijas hronika” un tikties ar režisoru. Sestdien, 22. aprīlī, plkst. 15.00 Jāņa Putniņa filma “Degošais”. Tas ir ētiski un estētiski blīvs kinostāsts par cilvēku Iļju (Elijahu) Ripsu, kurš, būdams Latvijas Valsts universitātes matemātikas students 20 gadu vecumā Rīgas centrā mēģināja sadedzināties. Tas bija protests pret padomju okupāciju Čehoslovākijā. Nu jau vairāk nekā 40 gadus Ripss dzīvo Izraēlā un tiek uzskatīts par vienu no ievērojamākajiem un oriģinālākajiem matemātiķiem pasaulē. Tomēr arī zinātniskajā darbā viņš robežas nepazīst. Ripsa centieni atšifrēt Svētajos Rakstos apslēptus vēstījumus turpina šķelt gan zinātnisko, gan reliģisko sabiedrību. Tajā pašā laikā Happy Art Museum tiks izstādīts mākslinieces Dainas Dagnijas gleznu cikls “Kritušie” (1987–1995), kuru radīt latviešu izcelsmes Amerikas gleznotāju iedvesmojis satriecošais iespaids par 1987. gada 23. augustā apspiesto demonstrāciju pie Brīvības pieminekļa (Ilmāra Blumberga rādītajā fotogrāfijā) un vēlāk – Jana Palaka pašnāvība. Vēl nesen, 2014. gadā, Daina Dagnija radījusi gleznu Ukrainas notikumu iespaidā.

No kino klasikas pūra piektdien, 21. aprīlī, plkst. 18.00 izcelsim Luisa Bunjuela filmu “Piena ceļš” (La voie lactee, 1969), kurā divi klaidoņi dodas pa leģendāro Santjago di Kampastella, ceļā satiekot gan Nelabo, gan – Dievu. Katoļu licejā audzinātā “ateista no Dieva žēlastības”, kā Bunjuels sevi dēvēja, spāņu kino granda filma sniedz bagātīgu vielu diskusijai par ticību, svētulību un arī – herēzi. Reformācijas gadā varbūt vēl svētīgāk iziet cauri arī baznīcas tumšajai vēsturei, kur šī ceļa malā uz acumirkli paver skatījumu uz patiesu, nekādas teoloģiskas sistematizācijas neapkrautu reliģiozitāti, kādu var sastapt arī abos filmas “nesvētajos”, tomēr evaņģēlija garam solidārajos un Dieva aicinātajos klaidoņos – svētceļniekos. Interfilm balva Berlīnes kinofestivālā. Pēc filmas seansa – tikšanās un dalīšanas iespaidos ar cilvēkiem, kas mūsdienās mērojuši ceļu uz Santjago di Kampastella mācītāja Ivara Jēkabsona vadībā.

Otrdien, 18. aprīlī, plkst. 18.00 itāļu režisora Eduardo Marijaa Falkones komēdija “Dievs labprātīgs” (God Willing, 2015). Ko iesākt tēvam, pārliecinātam ateistam, ja viņa dēls izlēmis kļūt par priesteri? Režisors saņēmis David di Donatello un Itālijas Nacionālās filmu žurnālistu biedrības balvu kā labākais režisors.

Divos seansos – krievu kino: trešdien, 19. aprīlī, plkst. 18.00 Mihaila Kalatozašvilli filma “Mežonīgās āres” (Dikoje poļe, 2008). Tas ir stāsts par kādu jaunu laiku ārstu vientuļā vietā. Tomēr viņa gara spēks un personības stāja apliecina jēgpilnas eksistences iespējamību šķietami Dieva pamestā vidē, pat – konfrontācijā ar nāvi.

Svētdien, 23. aprīlī, plkst. 14.00 mūs gaida tikšanās ar viesi no Pēterburgas, Rīgā dzimušo aktieri un režisoru Romānu Ņesterenko un viņa īsfilmu “Aspirīns Komandoram” (Aspirin dļa Komandora). Tā ir čehoviska komēdija, kas noskatīta kaimiņu istabā un veidota pēc 20. gadsimta sākuma “smieklu karaļa” Arkādija Averčenko stāsta “Sazonovs” motīviem. Tas varētu būt noticis gan Dona Žuana laikos, gan – mūsdienās –, laime nemīl slinkos un bailīgos.

Jaunums: iespēja izvēlēties savu filmu no filmu saraksta, kuru varēs saņemt pie ieejas Happy Art Museum, – kinoforuma pēdējā dienā papildu seansā tad rādīsim to filmu, kuru vēlējušies redzēt visvairāk skatītāju.

Visas filmas, izņemot abas krievu, ar tulkojumu latvieši valodā. Pēc filmām – diskusija.

Ieeja par ziedojumiem.

Ieteikt šo rakstu: draugiem.lv facebook twitter

Autori

Admin Admin Agris Pilsums
Agrita Drēska Alfs Helmuts Trepšs
Alnis Auziņš Anda Baraškina
Anda Done Anda Līce
Anda Mežiņa Andra Konovaļčika
Andrejs Priedītis Andris Upenieks
Anita Uzulniece Anitra Vanaga
Annija Senakola Arta Ciša
Arta Lāce Asnate Dzene
Baiba Vanaga Bils Haibels
Dace Cīrule Dace Ezera
Dace Salmane Daiga Upeniece
Dainis Pandars Darjus Petkuns
Diāna Siliņa Dītrihs Bonhēfers
Dzintra Geka Edgars Gertners
Edīte Alpe Einārs Alpe
Elga Zosima Elijs Godiņš
Elīna Lāce Evija Puķe-Jansone
Georgs Indulēns Georgs Maiznieks
Gints Graudiņš Gints Polis
Guna Anna Sniedziņa Gunita Āre
Guntars Prānis Guntis Kalme
Ieva Muktupāvela Ieva Samauska
Ilmārs Rubenis Ilze Barkus
Ilze Vitāle Ilze Gailīte
Imants Miezis Ina Grasmane
Ina Poļevska Ināra Makārova
Indulis Paičs Inese Knipše
Inese Mihailova Inese Segliņa
Inese Šteinerte Inga Reča
Ingeborga Ansone Ingrīda Ārmane
Ingrīda Briede Ingrīda Lisenkova
Ingrīda Mežecka Ivars Jēkabsons
Ivars Kalviņš Ivars Kupcis
Iveta Kalme Iveta Gaile
Ivo Pavlovičs Jānis Diekonts
Jānis Gabrāns Jānis Rožkalns
Jānis Vanags Džons Ortbergs
Jolanta Biseniece Jurģis Klotiņš
Juris Cilnis Juris Morics
Juris Rubenis Juris Uļģis
Juris Zariņš Kaspars Bērziņš
Kaspars Ozoliņš Kaspars Simanovičs
Kaspars Upītis Kaspars Eglītis
Kintija Bulava Kristīna Soloha
Kristīne Liepa Lauma Tereščuka
Laura Andersone Laura Druviete
Laura Turlaja Laura Uzule
Lelde Kupce Līga Āboltiņa
Līga Bitmane Līga Dolace
Līga Liepiņa Līga Strikmane
Ligita Ābolniece Ligita Ābolniece
Ligita Ābolniece Lilija Tenhāgena
Linards Rozentāls Linda Kilevica
Lūcija Salna Maiga Jentgena
Māra Evardsone Māra Jensone
Mārcis Zeiferts Marika Zelča- Čerāne
Māris Prindulis Miervaldis Vanags
Milda Klampe Modra Bērziņa
Monika Sproģe Oļegs Sirotkins
Pāvils Brūvers Pēteris Eisāns
Raimonds Mežiņš Redakcija
Reinhards Slencka Reinis Kulbergs
Rita Brūvere Rita Liepiņa
Rita Otomere Roberts Otomers
Rolands Eimanis Romāns Ganiņš
Rudīte Losāne Sandra Gintere
Sanita Vanaga Santa Cileviča
Sigita Rozentāle Stella Liepiņa
Tālavs Jundzis Uģis Brūklene
Una Griškeviča Valda Grīnvalde-Šakurova
Vera Veronika Rozīte Viesturs Pirro
Vilis Kolms Vilnis Cīrulis
Vita Dreijere Vita Kalnciema
Voldemārs Lauciņš Zane Leja
Zane Sapnova Zigmārs Atvars
Zigmārs Ziemanis