19. kinoforums “Un Vārds tapa filma” no 16. līdz 23. aprīlim

2017 gada 21. aprīlī / Autors: Inga Reča

Kategorija: Afiša / Baznīcā / Latvijā / Raksti / Ziņas Drukāt >

 

No 16. līdz 23. aprīlim Happy Art Museum (t/c Galleria Riga 7. stāvā) notiek 19. kinoforums “Un Vārds tapa filma”.

Svētdien, pirmajās Lieldienās, sāksies 19. kinoforums “Un Vārds tapa filma”, kas, tāpat kā iepriekšējos gados, notiks Happy Art Museum t/c Galleria Riga 7. stāvā.  Atklāšana plkst. 14.00 ar Pjera Paolo Pazolini filmu “Mateja evaņģēlijs” (1964). Starp daudzajām filmām par Jēzu šo darbu varētu pieskaitīt pie autentiskākajām Jaunās Derības ekranizācijām. Melnbaltā, askētiskā filma ir skarbs un neatvieglots evaņģēlija lasījums, kura centrā ir no tautas vidus nācis dedzīgs Kristus (īpaši Kalna sprediķī), kurš aicina katru no mums celties, iet iestāties par visnabadzīgāko, apspiesto un pazemoto interesēm. Kā vēlāk kļuva zināms, Pazolini esot Jēzus lomu piedāvājis tolaik jaunajam krievu dzejniekam Jevtušenko, bet, saņēmis padomju iestāžu atteikumu, uzaicinājis uz šo lomu kreisi noskaņotu spāņu studentu, kura tālaika uzskati, naids pret frankismu sasaucās ar Kristus patosu: “Nedomājiet, ka esmu nācis mieru atnest virs zemes: Es neesmu nācis atnest mieru, bet zobenu.” Turklāt Pazolini dziļi personīgi izjusto attieksmi pret Bībeli apliecina fakts, ka Jēzus mātes lomā režisors filmējis pats savu māti. Venēcijas kinofestivāla žūrijas Speciālā un OCIC balva. Kinoforuma programmā jau rādītas divas citas Pazolino filmas – “Kazas siers” (1962, spilgta satīra par pompozo Kristus ciešanu stāstu uzņemšanu un šīs pasaules vareno farizejiskumu) no īsfilmu cikla “RaGoPag” un “Lieli putni, mazi putni”(1965, filma – dzejolis, kurā divi ceļinieki – tēvs (lielisks Toto!) un dēls – diskutē par reliģiju un politiku, tiek pārcelti uz viduslaikiem, kur Asīzes Francisks māca viņiem putnu valodu un liek sludināt mīlestības evaņģēliju).

Šā gada programmā cits Asīzes Franciska iedvesmots kinostāsts – Meistara Roberto Rosselini “Francisks, Dieva spēlmanis” (Francesco, Giullare di Dio, 1950, Fellini scenārijs, sadarbībā ar Tēvu Lisandrini) – sestdien, 22. aprīlī, plkst. 18.00. Tajā izmantoti vienpadsmit no piecdesmit trim “Svētā Franciska ziediņiem” – mazas anekdotes no franciskāņu mūku (atveido Nokeras klostera mūki) dzīves. Filmā piedalās tikai viens profesionāls aktieris – Aldo Fabrici (tirāns Nikolajs). Dokumentālais un naivi poētiskais veids, tik neparasts filmām par svēto dzīvi, tolaik gan sajūsmināja, gan mulsināja. Brāļu vienotības meklēšana un pazemības atrašana, kas apliecina Dieva žēlastības spēku. Filma – brīnums – kā kinematogrāfisks brauciens pie jūras. Tajā paustā māka rast pilnīgu prieku arī nabadzībā, dubļos, kara, slimību un netaisnību vidū, slavējot Dievu un viņa radību, nevainības vieglumā kļuvusi par kinomākslas zelta fondu.

Kartēziešu mūku dzīvi mūsdienās varēsim vērot Filipa Grēninga filmā “Lielais klusums” (Die grosse Stille, 2005) pirmdien, 17. aprīli, plkst. 18.00. Kad režisors pēc sešpadsmit gadu gaidīšanas saņēma atļauju ienākt vienā no lielākajiem kartēziešu klosteriem Francijas Alpos Grand Chartreuse, viņš tur pavadīja deviņus mēnešus kopā ar mūkiem viņu ikdienas dzīvē, lūgšanās, darbos, fiksējot katru niansi ar Super 8 kameru un divus gadus montējot uzņemto materiālu, radīja 164 minūšu garu filmu. Vērīgi ieklausoties šajā eksistenciālajā klusumā, var sadzirdēt, kā čīkst grīdas dēļi, griež šķēres un krīt sniegpārsliņas… Tikai septiņdesmit pieci vārdi atskan filmā (šie mūki runā tikai svētdienās), pāris starptitros atkārtojas Bībeles citāti “Un pēc zemes trīces bija uguns. Bet Tas Kungs nebija ugunī. Bet pēc uguns – lēna balss.” (1Ķēn. 19:12)

Divi kinoforuma vakari tiks veltīti latviešu kino: ceturtdien, 20. aprīlī, plkst. 18.00 būs iespēja noskatīties Viestura Kairiša filmu “Melānijas hronika” un tikties ar režisoru. Sestdien, 22. aprīlī, plkst. 15.00 Jāņa Putniņa filma “Degošais”. Tas ir ētiski un estētiski blīvs kinostāsts par cilvēku Iļju (Elijahu) Ripsu, kurš, būdams Latvijas Valsts universitātes matemātikas students 20 gadu vecumā Rīgas centrā mēģināja sadedzināties. Tas bija protests pret padomju okupāciju Čehoslovākijā. Nu jau vairāk nekā 40 gadus Ripss dzīvo Izraēlā un tiek uzskatīts par vienu no ievērojamākajiem un oriģinālākajiem matemātiķiem pasaulē. Tomēr arī zinātniskajā darbā viņš robežas nepazīst. Ripsa centieni atšifrēt Svētajos Rakstos apslēptus vēstījumus turpina šķelt gan zinātnisko, gan reliģisko sabiedrību. Tajā pašā laikā Happy Art Museum tiks izstādīts mākslinieces Dainas Dagnijas gleznu cikls “Kritušie” (1987–1995), kuru radīt latviešu izcelsmes Amerikas gleznotāju iedvesmojis satriecošais iespaids par 1987. gada 23. augustā apspiesto demonstrāciju pie Brīvības pieminekļa (Ilmāra Blumberga rādītajā fotogrāfijā) un vēlāk – Jana Palaka pašnāvība. Vēl nesen, 2014. gadā, Daina Dagnija radījusi gleznu Ukrainas notikumu iespaidā.

No kino klasikas pūra piektdien, 21. aprīlī, plkst. 18.00 izcelsim Luisa Bunjuela filmu “Piena ceļš” (La voie lactee, 1969), kurā divi klaidoņi dodas pa leģendāro Santjago di Kampastella, ceļā satiekot gan Nelabo, gan – Dievu. Katoļu licejā audzinātā “ateista no Dieva žēlastības”, kā Bunjuels sevi dēvēja, spāņu kino granda filma sniedz bagātīgu vielu diskusijai par ticību, svētulību un arī – herēzi. Reformācijas gadā varbūt vēl svētīgāk iziet cauri arī baznīcas tumšajai vēsturei, kur šī ceļa malā uz acumirkli paver skatījumu uz patiesu, nekādas teoloģiskas sistematizācijas neapkrautu reliģiozitāti, kādu var sastapt arī abos filmas “nesvētajos”, tomēr evaņģēlija garam solidārajos un Dieva aicinātajos klaidoņos – svētceļniekos. Interfilm balva Berlīnes kinofestivālā. Pēc filmas seansa – tikšanās un dalīšanas iespaidos ar cilvēkiem, kas mūsdienās mērojuši ceļu uz Santjago di Kampastella mācītāja Ivara Jēkabsona vadībā.

Otrdien, 18. aprīlī, plkst. 18.00 itāļu režisora Eduardo Marijaa Falkones komēdija “Dievs labprātīgs” (God Willing, 2015). Ko iesākt tēvam, pārliecinātam ateistam, ja viņa dēls izlēmis kļūt par priesteri? Režisors saņēmis David di Donatello un Itālijas Nacionālās filmu žurnālistu biedrības balvu kā labākais režisors.

Divos seansos – krievu kino: trešdien, 19. aprīlī, plkst. 18.00 Mihaila Kalatozašvilli filma “Mežonīgās āres” (Dikoje poļe, 2008). Tas ir stāsts par kādu jaunu laiku ārstu vientuļā vietā. Tomēr viņa gara spēks un personības stāja apliecina jēgpilnas eksistences iespējamību šķietami Dieva pamestā vidē, pat – konfrontācijā ar nāvi.

Svētdien, 23. aprīlī, plkst. 14.00 mūs gaida tikšanās ar viesi no Pēterburgas, Rīgā dzimušo aktieri un režisoru Romānu Ņesterenko un viņa īsfilmu “Aspirīns Komandoram” (Aspirin dļa Komandora). Tā ir čehoviska komēdija, kas noskatīta kaimiņu istabā un veidota pēc 20. gadsimta sākuma “smieklu karaļa” Arkādija Averčenko stāsta “Sazonovs” motīviem. Tas varētu būt noticis gan Dona Žuana laikos, gan – mūsdienās –, laime nemīl slinkos un bailīgos.

Jaunums: iespēja izvēlēties savu filmu no filmu saraksta, kuru varēs saņemt pie ieejas Happy Art Museum, – kinoforuma pēdējā dienā papildu seansā tad rādīsim to filmu, kuru vēlējušies redzēt visvairāk skatītāju.

Visas filmas, izņemot abas krievu, ar tulkojumu latvieši valodā. Pēc filmām – diskusija.

Ieeja par ziedojumiem.

Ieteikt šo rakstu: draugiem.lv facebook twitter

Autori

Admin Admin Agris Pilsums
Agrita Drēska Aleksandrs Bite
Alfs Helmuts Trepšs Alnis Auziņš
Anda Baraškina Anda Done
Anda Līce Anda Mežiņa
Andra Konovaļčika Andrejs Priedītis
Andris Upenieks Anita Uzulniece
Anitra Vanaga Annija Senakola
Arta Ciša Arta Lāce
Asnate Dzene Baiba Vanaga
Bils Haibels Dace Cīrule
Dace Ezera Dace Salmane
Daiga Upeniece Dainis Pandars
Darjus Petkuns Diāna Siliņa
Dītrihs Bonhēfers Dzintra Geka
Edgars Gertners Edīte Alpe
Einārs Alpe Elga Zosima
Elijs Godiņš Elīna Lāce
Evija Puķe-Jansone Georgs Indulēns
Georgs Maiznieks Gints Graudiņš
Gints Polis Guna Anna Sniedziņa
Gunita Āre Guntars Prānis
Guntis Kalme Ieva Muktupāvela
Ieva Samauska Ilmārs Rubenis
Ilze Barkus Ilze Vitāle
Ilze Gailīte Imants Miezis
Ina Grasmane Ina Poļevska
Ināra Makārova Indulis Paičs
Inese Knipše Inese Mihailova
Inese Segliņa Inese Šteinerte
Inga Reča Ingeborga Ansone
Ingrīda Ārmane Ingrīda Briede
Ingrīda Lisenkova Ingrīda Mežecka
Ivars Jēkabsons Ivars Kalviņš
Ivars Kupcis Iveta Kalme
Iveta Gaile Ivo Pavlovičs
Jānis Diekonts Jānis Gabrāns
Jānis Rožkalns Jānis Vanags
Džons Ortbergs Jolanta Biseniece
Jurģis Klotiņš Juris Cilnis
Juris Morics Juris Rubenis
Juris Uļģis Juris Zariņš
Kaspars Bērziņš Kaspars Ozoliņš
Kaspars Simanovičs Kaspars Upītis
Kaspars Eglītis Kintija Bulava
Kristīna Soloha Kristīne Liepa
Lauma Tereščuka Laura Andersone
Laura Druviete Laura Turlaja
Laura Uzule Lelde Kupce
Līga Āboltiņa Līga Bitmane
Līga Dolace Līga Liepiņa
Līga Strikmane Ligita Ābolniece
Ligita Ābolniece Ligita Ābolniece
Lilija Tenhāgena Linards Rozentāls
Linda Kilevica Lūcija Salna
Maiga Jentgena Māra Evardsone
Māra Jensone Mārcis Zeiferts
Marika Zelča- Čerāne Māris Prindulis
Miervaldis Vanags Milda Klampe
Modra Bērziņa Monika Sproģe
Oļegs Sirotkins Pāvils Brūvers
Pēteris Eisāns Raimonds Mežiņš
Redakcija Reinhards Slencka
Reinis Kulbergs Rita Brūvere
Rita Liepiņa Rita Otomere
Roberts Otomers Rolands Eimanis
Romāns Ganiņš Rudīte Losāne
Sandra Gintere Sanita Vanaga
Santa Cileviča Sigita Rozentāle
Stella Liepiņa Tālavs Jundzis
Uģis Brūklene Una Griškeviča
Valda Grīnvalde-Šakurova Vera Veronika Rozīte
Viesturs Pirro Vilis Kolms
Vilnis Cīrulis Vita Dreijere
Vita Kalnciema Voldemārs Lauciņš
Zane Leja Zane Sapnova
Zigmārs Atvars Zigmārs Ziemanis